Rīga bija trešā pilsēta cariskajā Krievijā, kurā 19.gadsimta beigās notika pirmie filmu seansi. Taču filmu uzņemšana kā kino nozares pamats sākās pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas pagājušā gadsimta 20.gados.
“Tika uzskatīts, ka ir ļoti svarīgi caur kino paust jaunajai valstij būtiskas idejas, parādīt, kā valsts tapusi. Patriotiskas lietas, pret kurām mēs šodien izturamies ar skepsi vai tās tiek uzskatītas par pasūtījumu, tajā brīdī noteikti nebija pasūtījums, jo nekāda labuma sevišķi šo inscenēto filmu veidotājiem, nekāda materiāla labuma no tā nebija,” skaidro kinozinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Inga Pērkone-Redoviča.
30.gadu beigās Sabiedrisko lietu ministrijas paspārnē tika izveidota Filmu nozare, kas rūpējās par nacionālo filmu uzņemšanu un izplatīšanu. Nacionālajā enciklopēdijā minēts, ka veiksmīgākā tajā laikā bija 1940.gadā iznākusī Viļa Lapenieka filma “Zvejnieka dēls”, ko nepilna mēneša laikā noskatījās 140 tūkstoši skatītāju.
Kino nozare ir viena no retajām, kas pēc Otrā pasaules kara un padomju okupācijas ne tikai neapsīka, bet pat uzplauka nepieredzētā apjomā. “To var diezgan noteikti teikt, ka padomju vara kino mākslas attīstībai nāca par labu. Cits jautājums, protams, ir par tām mākslinieciskajām prioritātēm, tēmām un uzspiesto ideoloģiju. Bet skaidrs, ka tik daudz filmu nekad, tieši kvantitāte deva iespēju kvalitātei attīstīties,” norāda Pērkone-Redoviča.
Kino tajā laikā bija raksturīga metaforu pilna, aizplīvurota valoda, jo padomju valstī galvenais bija sociālais reālisms – parādīt nevis īstenību, bet paraugu, kā jādzīvo saskaņā ar oficiālo ideoloģiju. Tāpēc 90.gados, kad metaforas vairs nevajadzēja un kino varēja runāt atklāti, nozare piedzīvoja krīzi.
Šogad esam piedzīvojuši jau 12 filmu pirmizrādes. Programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” atgriezusi īstu dzīvību kino laukā, kur ikdiena saistās ar nemitīgu līdzekļu meklēšanu jauniem filmu projektiem.
Viena no tām ir filma “Tēvs Nakts”, kuras režisors ir Dāvis Sīmanis. “Kino (..) atradies tādā kā stagnācijas situācijā. Šobrīd mēs redzam, ka ir aktivizācija, un tas nozīmē – talantu un mākslinieciskās kvalitātes uzlabošanās, ka tas nāk līdzi simtgades programmai. Protams, vēlamais un svarīgākais būtu, lai šī simtgades programma nebūt viena šāda unikāla situācija, pēc kuras nekas nenotiek,” saka Sīmanis.
No 16 filmām programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” vēl gaidāmas divu animācijas filmu un vienas spēlfilmas pirmizrādes.
