Ju trīs gadsimtus par kādreiz nozīmīgo viduslaiku pili Koknesē vēsta vien vērienīgas drupas. Kopš 1965. gada, kad tika uzpludināta Pļaviņu hidroelektrostacija (HES), pazudis arī 40 metrus augstais kalns, un pilsdrupu pamatus sasniedzis ūdens.
"Mēs jau kopš 2008. gada veicam mūru stiprināšanas darbus pa mazām naudiņām, cik nu mums valsts līdzekļi ir atvēlēti. Lielākā summa, kas mums bijusi piešķirta, ir 20 000 eiro," teica Kokneses novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Anda Mikāla.
Šoreiz, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālo atbalstu, kultūras mantojuma saglabāšanai izdevies piesaistīt gandrīz piecpadsmit reižu lielāku summu un veikt līdz šim apjomīgākos konservācijas darbus Pērses upes krastā esošajām sienām. Ir veikta gan mūru virsmas apstrāde ar velēnu, gan stiprināšanas darbi, lai akmeņi nekristu apmeklētājiem uz galvas.
Līdz ar konservācijas darbiem pils pagalmā atsegta arī vēsturiskā viduslaiku aka, kas bijusi izrakta cauri visiem dolomīta slāņiem. Pirmoreiz Kokneses pilsdrupās parādījusies arī ekspozīciju telpa, kuras pārsegumu veido skatu platforma. Neparastās ekspozīcijas galvenais saimnieks ir bende, un tā vēsta par viduslaiku spīdzināšanas rīkiem.
Kokneses pilsdrupas ir viens no lielākajiem tūrisma objektiem novadā, ko pagājušā gadā apmeklējuši 23 000 reģistrēto tūristu, un gandrīz tikpat varētu būt arī to, kuri pilsdrupās iegriežas ārpus darba laika. "Novērojama ir tāda tendence, ka ļoti daudz ģimenes ir sākušas ceļot, kas ir šeit ar bērniem un ļoti interesējas par vēsturi. Tad ir skolēnu grupas, kuras brauc pavasaros un rudeņos izteiktāk ekskursijās, un skatās arī pārējo Kokneses tūrisma piedāvājumu, un šogad ir tendence, ka brauc arī lietuviešu grupas," pauda tūrisma informācijas konsultante Lauma Āre.
Lai pilsdrupu konservāciju pabeigtu pilnībā, iecerēts Eiropas Savienības finansējumu piesaistīt arī nākamajā plānošanas periodā.
