Andrejs Zubovs
Dzimis 1952.gada 16.janvārī Maskavā - padomju un krievu vēsturnieks, reliģijas zinātnieks un politologs, vēstures zinātņu doktors. Bijušais Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta profesors; vispirms tika atlaists 2014.gada martā par to, ka presē bija paudis viedokli, kas bija pretrunā ar Krievijas ārpolitikas kursu, taču šis lēmums tika atcelts 11.aprīlī. Galu galā tika atlaists no augstskolas 2014.gada 30.jūnijā, beidzoties līguma termiņam.
Par to Andrejs Zubovs runā intervijā Rus.lsm.lv korespondentei Briselē Darjai Kulaginai.
Pēc profesora Zubova teiktā, Krievijas pirmsrevolūcijas vēsture, kurā bija daudz uzvaru un panākumu, pārstāja būt Krievijas varonības stāsts. “Boļševiki ļoti pacentās, lai viss, kas bija līdz 1917.gadam, nogrimtu pagātnē. Tieši tāpēc, kad Krievijā atzīmēja Borodinas kaujas divsimtgadi, tauta palika vienaldzīga. Tas jau vairs nav tās karš. Bet Lielais Tēvijas karš, uzvara pār nacismu – tas jau ir tās karš. Jo praktiski katrā ģimenē ir tie, kas paši piedalījies karā vai redzēja tā šausmas. Tas ir vienīgais masu notikums pēcrevolūcijas Krievijas vēsturē. (...) Šajā karā uzvarēja visi – visa tauta.”
Profesors norādīja, ka tieši uz šīs konsolidējošās parādības arī parazitē Krievijas prezidents Vladmirs Putins.
"Viņš atdeva 9.maija svētkiem to nozīmi, kāda tā bija Brežņeva ērā. Tad atdzima uzvaras pār nacismu svinēšana triumfa uzvaras pār Vāciju veidā. Bet par īsto traģēdiju - neticamiem upuriem - tika noklusēts. Tajos laikos oficiāli tika teikts, ka gāja bojā seši līdz deviņi miljoni cilvēku. Lai gan reālie zaudējumi ir līdz 29 miljoniem cilvēku. Tas ir apmēram 15% visu Padomju Savienības iedzīvotāju tajā laikā!" sacīja Zubovs.
Viņš uzsvēra – 9.maijs ir svētki ar asarām acīs. “Bet Putins mēģina to no jauna pārvērst par triumfu, gatavojot tautu tam, ka karš – tā ir izklaidējoša pastaiga. Tas nes laurus. To savulaik teica Hitlers, Staļins, Musolīni... Bet kādus laurus?
Šī nepareizā, es pat teiktu, noziedzīgā pieeja karam, kas saindē jaunās paaudzes dvēseles, manā skatījumā, ir ļoti bīstama. Un, nedod Dievs, tā nesīs Krievijā zināmos augļus - gatavību jaunai agresijai un karam,” Rus.lsm.lv sacīja profesors.
Pēc Zubova teiktā, tieši tāpēc Eiropas līderi arī neieradīsies uz parādi Maskavā par godu 9.maijam.
“Toreiz, četrdesmit piektajā, tā bija kopīgā lieta: pasaule bija atbrīvota no nacistiskā totalitārisma, bet ne no padomju. Gluži otrādi. Staļins nostiprināja pozīcijas un viņa režīms pastāvēja vēl pusgadsimtu. Taču pats galvenais, ka Putins atjaunoja agresivitāti no padomju puses.
Viņš atkal, kā Molotova-Ribentropa pakta laikmetā, sagrābj citu valstu teritorijas. Anektē. Īsteno hibrīdkaru. Tās ir šausmīgas lietas. Tāpēc atbraukt uz šo parādi un stāvēt viņam līdzās nozīmētu atbalstīt viņa politiku. Un, svinot uzvaru pār nacistisko agresiju, tas nozīmētu atbalstu Putina politikai,” uzskata profesors.
Zubovs uzsvēra, ka tieši tāpēc Eiropai ir svarīgi neaizmirst mērķi, ar kādu tika izveidota Eiropas Savienība. “Tas nav ekonomisks projekts. Tas ir mēģinājums – un pagaidām veiksmīgs – izvairīties no kara Eiropā,” sacīja profesors, norādot, ka tieši vienota Eiropa ir iespēja savaldīt Putinu.
“Putins cerēja, ka Eiropas līderiem nebūs tieksmes pēc miera. Ka viņi sašķelsies ekonomisko interešu, vēlmes tirgoties ar Krieviju dēļ. Bet rezultātā viņam izdotos agresija Ukrainā, kā izdevās karš Gruzijā 2008.gadā,” teica Zubovs.
Taču tas nenotika.
“Par spīti visām šaubām un problēmām, Eiropa atrada sevī spēku būt vienotai. Tas ir milzīgs tās nopelns. Savukārt Putina režīms, gluži pretēji, izrādījās ne tik vienots, kā šķita sākumā. Tā elitē daudzi nav apmierināti ar to, ka notiek karš Ukrainā, bet tā mērķi nav sasniegti: režīms nav mainījies, Ukraina nav izjukusi, un nekāda Jaunkrievija nav radusies.
Nekas nav iznācis. Labi, sagrāba Krimu. Taču arī tā izrādījās akmens kaklā – tas ir reģions, kas rada zaudējumus, kurš ir jābaro. Turklāt maksājot arī ar pilnīgu politisku izolāciju.
Tāpēc tagad Krievija grib, lai šķelšanās rastos arī Eiropā. Tas ir pašreizējās Krievijas diplomātijas galvenais uzdevums. Ne vienkārši atšķelt Kipru, bet atšķelt lielas Eiropas valstis, lai pēc tam būtu iespējams pateikt – sāksim politiku no jaunas lapas, sāksim atkal draudzēties, bet par to, kas bija agrāk - aizmirsīsim. Krima paliks mūsu, Ukrainā atrisināsim pa savam. Tagad parādījusies jauna Ārlietu ministrijas frāze: politikā jābūt divām trasēm – Ukraina un Krievijas-Eiropas attiecības.
Bet labi, ka Eiropa uz šī kārdinājuma āķa neuzķeras un turpina teikt: sākumā Krima un noregulējums Ukrainā, bet tikai pēc tam attiecību atjaunošana.
Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi ne tikai Ukrainai, bet arī Krievijai. Tāpēc ka, ja būs citādi, Krievijā uzvarēs agresijas un revanša spēki, tie neaprobežosies ar Ukrainu un Krimu. Un galu galā sabruks visa Eiropas pēckara kārtība,” rezumēja Zubovs.
Intervija krievu valodā:
