Latvijas valsts ģerbonis ir tapis ilgā laika, tapa sarežģīti, līdz nonāca līdz labam rezultāta.
Jau 1917. gadā Ansis Cīrulis izstrādāja sava veida emblēmu, kur redzama ir austoša saule un saules vidū divi burti L un B - brīva Latvija. Bet tūlīt pēc valsts proklamēšanas tika nolemts izveidot valsts ģerboni, stāstīja Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs.
Konkursā uzvarēja tēlnieka Burkarda Dzeņa zīmējums ar uzlecošu sauli. Šeit arī parādās trīs zvaigznes.
“No heraldikas viedokļa to nevar saukt par ģerboni, tā bija emblēma, bet līdz 1921, gadam tā tika plaši lietota – pastmarkās, dokumentos, zīmogos, naudas zīmēs,” stāstīja Šēnbergs.
Pēc pāris gadiem tika nolemts veidot heraldiski pareizu ģerboni. Pēc vairākiem konkursiem par uzvarētāju kļuva jaunais mākslinieks Vilis Krūmiņš.
“Diemžēl šis viņa zīmējums vai nu nav saglabājies, vai nav atrasts, un mēs precīzi nezinām, kāds tas bija. Bet ļoti tuvs esošajam ģerbonim,” atzina Šēnbrgs.
Satversmes sapulcē, kur jauno ģerboni apstiprināja, neiztika bez karstām diskusijām.
“Tur bija tās diskusijas, vai jaunie zvēri piestāv, kāds sakars valstij ar to, un vai tur nevajag latviskus elementus,” stāstīja Šēnbergs.
Ģerboņa vairoga augšējā daļā – austoša saule, austošā saule - tas ir jaunas valsts, brīvības simbols.
Vairoga apakšdaļa – sarkanā lauva uz pelēkā fona, šī Latvijas ģerboņa daļa ir ar vēsturiskām saknēm un sarkanais lauva – spēka un drosmes simbols.
“Sarkanais lauva nāk no Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa un simbolizē Latvijas Rietumu daļu,” stāstīja Šēnebrgs.
Sudraba Grifs nāk no Pārdaugavas hercogistes ģerboņa – Vidzeme un Latgale. Grifs simbolizē valsts austrumu pusi. Grifs, mītiska figūra, zvēru karaļa lauvas un putnu karaļa ērgļa apvienojums, un var teikt, ka grifs simbolizē vienotību un varenību.
Virs ģerboņa vairoga – trīs zvaigznes. Trīs zvaigznes simbolizē trīs vēsturiskos novadus pavienotus vienā valstī.
Heraldikā pieņemts, ka var būt vairoga turētāji, un Latvijas ģērbonī vairogu tur no vēstures nākušie zvēri. Vienā pusē vairogu tur rietumus simbolizējošais sarkanais lauva, otrā pusē - austrumu simbols – sudraba grifs.
Bet ģerboņa apakšā – ozolzari, kurus apņem lenta valsts karoga. Ozola zari mums visiem ir būtisks simbols, spēka simbols, vīrišķības simbols, un tos apņem lenta valsts karoga dalījumā.
“Mūsu ģerbonis ir starp skaistākajiem ģerboņiem Eiropā,” pārliecināts Šēnbergs.
