Lēdurga bez «Bauskas alus», bet ar dendroloģisko parku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Latvijā ļoti labi zināms aldara Kārļa Zālīša (1926–2021) vārds. Aldaris radījis receptes vairākiem alus veidiem, kā arī populārajam iesala dzērienam "Veselība". Viņa vārds cieši saistīts ar Bauskas alus darītavu, kurā Zālītis izgudroja vairākas Latvijā ļoti iecienītas alus šķirnes – ''Bauskas gaišo'', ''Bauskas tumšo'', kā arī ''Bauskas Senču alu''. Taču ne visi zina, ka sākotnēji viņš bija ierosinājis atvērt alus darītavu Lēdurgā – kolhozā "Lēdurga". Uz Bausku ceļš aizvedis pēc tam, kad viņa ideja Lēdurgā noraidīta.

Uz Bausku caur Lēdurgu

Kārlis Zālītis no 1947. līdz 1952. gadam studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības un mājturības fakultātē. Studiju laikā bijis praksē Rīgas alus brūzī ("Alus darītavā nr. 2"), vēlāk strādājis Ilģuciema alus darītavā ("Alus darītavā nr. 4") par iesala ekstrakta ceha vadītāju.

Zālīša vadībā Iļģuciema alus darītavā tika izstrādāta Veselības dzēriena recepte. Aldaris strādājis arī alus darītavās "Tērvete" un "Rīga". [1]

Lēdurgā dzīvoja un Lēdurgas kolhozā strādāja alus meistara dēls Ivars Zālītis, tādēļ viņam radās ideja par alus darītavas atvēršanu šajā vietā. Bijusī kolhoza "Lēdurga" galvenā kolhoza zootehniķe Venta Tirzīte 1970. gados piedalījās sēdē, kurā izšķīrās potenciālās alusdarītavas liktenis. Liela bija pretalkohola kustības biedra Arvīda Janitena (1923–2009) ietekme, bet ne tikai. Valde lēma, ka alus nebūs ejoša prece un ar to nevarēs nopelnīt. Tādēļ alusdarītavas projekts netika apstiprināts. Drīz vien Kārlim Zālītim parādījās piedāvājums no Bauskas, un alus meistars kopā ar ģimeni pārcēlās uz Bausku, kur arī tapis slavenais ''Bauskas gaišais'' un ''Bauskas tumšais'' alus. [2]

Pretalkohola kustība Lēdurgā

Atturībnieku kustība aizsākās 19. gadsimta 30. gados, kad daļa cilvēku sāka apzināties nesamērīgas alkohola lietošanas postošās sekas. Ja citur Latvijā šāda kustība parādījās 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, tad Lēdurgā šāda tā aizsākās pēc Otrā pasaules kara un ir saistāma ar 1973. gadā dibinātā Lēdurgas dendroloģiskā parka izveidotāja Arvīda Gotfrīda Janitena (1923–2009) vārdu.

Ametista talka dendrologiskajā parkā 20. gs. 2. puse
Ametista talka dendrologiskajā parkā 20. gs. 2. puse

Arvīds Janitens

Arvīds Janitens absolvējis Umurgas divgadīgo lauksaimniecības skolu [3] un no 1948. gada rudens līdz pat pensijai bija dārznieks kolhozā "Lēdurga" [4]. Dendroloģiskais parks ir Arvīda Janitena lolojums. 1973. gada pavasarī Lēdurgas dienvidaustrumos neapstrādātā platībā A. Janitens sāka veidot dendrāriju, kuram vēlāk pievienoja vairākas jaunas teritorijas. [5] Mūsdienās parks aizņem apmēram 10 hektāru platību un tajā aug ap 1000 dažādu sugu kokaugu un dekoratīvo krūmu. [6]

Arvīds ar kundzi Ilgu 1955. gadā.
Arvīds ar kundzi Ilgu 1955. gadā.

''Ametists''

Arvīds Janitens bija pretalkohola biedrības "Ametists" biedrs. Lēdurgā darbojās "Ametista" neklātienes nodaļa. Arvīds gan pats rīkoja, gan piedalījās dažādos "Ametista" pasākumos. Dendroloģiskajā parkā Arvīda Janitena vadībā tika rīkoti kino vakari, dažādas talkas, dažādi priekšlasījumi – tas viss bez alkohola klātbūtnes. [7]

Bijusī parka darbiniece Jevgēnija Ozola atcerējās, ka Arvīds Janitens nevarēja ciest alkoholiķus: "Viņš nevarēja ciest, ja kāds dzēra" [8]. Atminējās, ka citur svētkus svinēja ar dzeršanu, bet pie dārznieka nekad, vienmēr Janitena kundze uz jubilejām cepusi ļoti garšīgas kūkas un svētkus pavadīja bez dzeršanas. [9] Arvīda bērni stāstīja, ka tēvs atteicies no alkohola, jo reiz viņam esot bijušas šausmīgas paģiras. [10]. Pats Arvīds savās atmiņās rakstīja, ka neesot gribējis saistīties ar alkoholu, jo redzējis apkārt, kādu posta darbu alkohols nodarījis citiem. [11]​​​​​​​​​​​​​​

Arvīds Janitens pie kolhoza "Lēdurga" ābolu ražas, 1970. gads.
Arvīds Janitens pie kolhoza "Lēdurga" ābolu ražas, 1970. gads.

Katrai lietai sava vieta. Bauska var lepoties ar alusdarītavu un aldara Kārļa Zālīša izgudrotajām alus receptēm, bet Lēdurga – ar nozīmīgu dabas un kultūrvēsturisku objektu – dendroloģisko parku un tā radītāju dārznieku Arvīdu Janitenu. Paldies abiem kungiem, ka mums ir ar ko lepoties!


[1] Kārlis Zālītis (1926–2021). Pieejams: šeit

[2] Auzāns, Vilnis. Sirds pareizajā pusē: aldaris Kārlis Zālītis. [Bauska]: SIA "Bauskas alus", 2016, 155 lpp.

[3] Umurgas divgadīgā lauksaimniecības skola darbojās no 1923. līdz 1944. gadam.

[4] A. Rozeniece. Triju Zvaigћņu ordeņa Zelta goda zīmes kavalieris Arvīds Janitens.  

[5] “Kas sevim vien dzīvo, tas dzīvo tik pusei, Kas visiem dzīvo – tas dzīvo pilnīgi”. Latvijas Vēstnesis. Nr. 114, 15.08.2003. Pieejams: šeit 

[6] Lēdurgas dendroparks. Pieejams: šeit 

[7] Arvīda Janitena atmiņas, rokraksts, sarakstītas 2002. gadā. 1.–4. lpp., šeit 3.–4. Piejamas Lēdurgas bibliotēkā.; Lēdurgas dendroparks. Intervija ar Arvīdu Janitenu. Lēdurgas TV arhīvs, 2003. Pieejams: šeit 

[8] Arvīda Janitena atmiņas, rokraksts, sarakstītas 2002. gadā. 1.–4. lpp., šeit 3.–4. Piejamas Lēdurgas bibliotēkā.;

Lēdurgas dendroparks. Intervija ar Jevgēniju Ozolu. Lēdurgas TV arhīvs, 2003. Pieejams: šeit 

[9] Arvīda Janitena atmiņas, rokraksts, sarakstītas 2002. gadā. 1.–4. lpp., šeit 3.–4. Piejamas Lēdurgas bibliotēkā.;

Lēdurgas dendroparks. Intervija ar Jevgēniju Ozolu. Lēdurgas TV arhīvs, 2003. Pieejams: šeit  

[10] Arvīda Janitena bērnu armiņas raidījuma "Tas notika šeit" ietvaros, 2022. gada vasara.

[11] Arvīda Janitena atmiņas, rokraksts, sarakstītas 2002. gadā. 1.–4. lpp. šeit 2. lpp. Piejamas Lēdurgas bibliotēkā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti