Pēc senas fotogrāfijas izveidots bunkurs iekārtots tā, kā tas izskatījās 1944. gada ziemā, stāsta tā idejas autors un viens no veidotājiem Jānis Slaidiņš.
Kara laikā bunkurs bija gan dzīves vieta, gan vieta, kur patverties no ienaidnieka uguns. Un Lestenes apkaimē bunkuru netrūkst.
"Šajā apvidū ir gan ierakumi, gan bunkuru sistēmas... Šis bunkurs ir rotas vadības punkts, 5-6 karavīriem, ar visu telefona līniju," piebilda Slaidiņš.
Ne visi bunkurā redzamie priekšmeti ir oriģināli, bet daudzi ir pieredzējuši karu. "Oriģināla ir benzīna muca, maizes kaste, pārējās ir precīzas kopijas," sacīja Slaidiņš.
Bunkurs ir pirmais iekārtotais objekts lielajā ēkā, kādreizējā krogā, kas atrodas tieši pretī Lestenes baznīcai. Šo ēku organizācija "Daugavas vanagi" atpirkusi no tās īpašnieka ar mērķi veidot piemiņas vietu gan par kaujām, gan Lesteni.
"Par šo īpašumu ir Daugavas vanagi samaksājuši, un tas ir uzdāvināts pašvaldībai ar mērķi veidot Kurzemes kauju muzeju," teica Latvijas ģenerāļu kluba valdes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots.
Kauju muzeja izveide ir kopīgs vairāku Latvijas un pasaules organizāciju darbs.
"Ir izveidota Latviešu karavīru piemiņas biedrība "Lestene". Un to dibinājuši "Daugavas vanagi", Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Ģenerāļu klubs, fonds "Namejs", Latvijas Virsnieku apvienība un Lestenes draudze. Tas ir unikāli, ka visi ir apvienojušies, lai strādātu kopā," sacīja Zeibots. "Karš nav nekas labs. Tās ir nāves, salauztas dzīves.
Daudzi gribējuši būt par saimniekiem mūsu zemē. Un mums ir bijis jācīnās. Latvieši sevi ir pierādījuši kā labi karavīri.
Un to zina gan uz Austrumiem, gan Rietumiem. Un arī tagad, starptautiskās misijās, mūsu karavīri sevi ir labi parādījuši."
Bez bunkura apskates šeit iespējams doties arī mežā, izstaigājot kauju vietas.
