Valdemārs Ģinters pirms kara bija Latvijas Valsts vēsturiskā muzeja direktors. 1945. gadā viņš atstāja Latviju un līdz mūža beigām 1979. gadā dzīvoja Zviedrijā.
1919. gadā Ģinters piedalījās Neatkarības karā, kaujās pret lieliniekiem un Bermonta armiju. Par varonību viņš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Ģinters studēja vēsturi un kļuva par izcilu arheologu. Okupācijas gados viņš darbojās nacionālās pretošanās kustībā, bet vēlāk aktīvi iesaistījās trimdas latviešu dzīvē Zviedrijā .
"Unikāla ārzemju pase, Latvijas Pagaidu valdības izdota ar Ulmaņa parakstu 1919. gada 11. janvārī Liepājā. Tikko pagaidu valdība pārcēlusies no Jelgavas uz Liepāju. Berete, kas viņam mūždien ir bijusi galvā arheoloģisko izrakumu laikā Latvijā. Lakatiņš, Latvijas karogs, kas viņam makā salocīts stāvējis gadiem ilgi," priekšmetus raksturoja LNVM vēsturnieks Toms Ķikuts.
Ģinters bijis viens no tiem, kas organizēja bēgļu laivas. "Viņš kādu laiku no 1944. gada rudens Kurzemē ir šis Latvijas Centrālās padomes (LCP) vadītājs, kas koordinē visu šo bēgļu laivu lietu. Un te ir dažādas atļaujas no tā laika," skaidroja vēsturnieks.
Dāvinājumā ir arī vairāk nekā 3000 foto uzņēmumu. Tajos redzami arheoloģiskie izrakumi Mežotnes pilskalnā, kultūrvēsturiskas ainavas, pilsētas. Dāvinājumā ir simtiem unikālu krāsu diapozitīvu, kas uzņemti no 1939. līdz 1945. gadam.
Tos izpētot, speciālisti nonāca pie pārsteidzoša secinājuma. Diapozitīvos redzamas muzeja vērtības, kuras nacistu okupācijas laikā izveda uz Vāciju.
Par to, ka kolekcijas priekšmeti pirms saiņošanas fotografēti, dienasgrāmatā bija rakstījis Etnogrāfijas nodaļas vadītājs Ādolfs Karnups.
"Tās ir bijušas 59 filmas. Un, lasot piezīmes, bija skaidrs, ka 1400 uzņēmumi. Un līdz šim pavasarim mums nebija zināms, kur šie diapozitīvi ir nonākuši," skaidroja Latvijs Nacionālā vēstures muzeja foto negatīvu kolekcijas galvenā glabātāja Gunita Baumane.
Ģinters bija Vēsturiskā muzeja direktors, kad 1944. gadā vasarā saņēma okupācijas iestāžu rīkojumu - sagatavot krājumu evakuācijai uz Vāciju.
"Valdemārs Ģinters ar tuvu kolēģi - etnogrāfijas nodaļas vadītāju - pašu vērtīgāko iemūrē Rīgas pils pagrabos un evakuācijai neatdod. Bet 400 kastes dažādu muzeju lietu tiek evakuētas. 1944. gada oktobrī tām līdzi dodas dažādu muzeju darbinieki. Tas skar ne tikai vēstures muzeju, bet arī citus muzejus," stāstīja Ķikuts.
Viņš skaidroja, ka 1946. gada sākumā Mērijas Grīnbergas pavadībā aizvestās mantas atgriezās Valsts vēsturiskajā muzejā. Lielākā daļa aizvesto priekšmetu esot atvestas atpakaļ.
Vēsturniekus pārsteidz, ka pagājušā gadsimta 30. gadu beigās un 40. gadu sākumā speciālisti ir varējuši finansiāli atļauties diapozitīvus, jo tas bija ļoti ekskluzīvs un ļoti dārgs pasākums.
No Stokholmas atvestie priekšmeti būs pieejami pētniekiem un citiem muzejiem, kā arī ar laiku apskatāmi izstādēs.
