Savukārt paši tiesībsargi visvairāk cietuši padomju okupācijas gados, kad daudzi iekšlietu sistēmas darbinieki tika izvesti un nogalināti kā ideoloģiski nesaderīgi ar jaunu iekārtu. Par to visu vēsta Latvijas Televīzijas dokumentālā filma “Lietas Nr. 1918-2018”, kas veltīta Latvijas policijas simtgadei.
Pirmskara Latvijā:
* Latvijas policijas galvenais uzdevums - apkarot laupītāju bandas, kas siro pa visu Latviju un tādā veidā gūst ienākumus. Bandu rindās daudzi vīru, kas pēc Pirmā pasaules kara nestrādā, bet kuriem ir ieroči. Populārākās: Joasa banda (siro Lubānas ezera apkārtnē), Kārļa Kretuļa banda (Kurzemē), Japončiku banda (Latgalē), Leona Adamaiša banda (Zemgalē).
* Latvijas policijai palīgā nāk aizsargi. Brīvprātīgas personas, kas uzmana kārtību un drošību savu īpašumu apkārtnē. Viena no vērtīgākajām lietām – zirgi, kas tiek izmantoti gan lauksaimniecībā, gan satiksmē. Tie tiek sargāti sevišķi īpaši, jo to cena mūsdienu izteiksmē ir mašīnas vērtībā.
* Par vienu no bīstamākajām laupītājiem kļūst Ansis Kaupēns, kurš lielākoties siro vienatnē Zemgalē, Jelgavas pusē. Kopā vēlāk atklātas 35 laupīšanas epizodes, 19 slepkavības. Pirmie viņa noziegumi – jau 1920. gadā, pēdējie 1926. gadā. 1927. gada naktī no 5. uz 6. jūniju viņam tika izpildīts nāvessods.
* Izmeklēšanā raksturīga zema operativitāte, policija pārvietojas ar zirgiem. Pierādījumi lielākoties balstīti uz cilvēku liecībām, kas Kaupēna noziegumu izmeklēšanā rada arī kļūdas. Piemēram, par piecu cilvēku nogalināšanu Klabiņu mājās tiek notiesāts un pakārts Jānis Staņķis, lai gan vēlāk izrādījās, ka vainīgais ir Kaupēns.
Padomju gadi (policijas vietā milicija):
* Okupācijas pirmajos gados tika nošauti vai deportēti aptuveni 700 augsta ranga Latvijas iekšlietu sistēmas darbinieki, tajā skaitā arī policisti. Padomju vara viņus neatzina kā ideoloģiski piemērotus padomju sistēmai.
* Līdzās milicijai kārtības sardzē stājās arī “družiņņiki” (kārtības sargi), kas lielākoties bija rūpnīcu strādnieki. Tika organizētas “družiņņiku” patruļas, kas rīkoja reidus un, piemēram, uz ielām tvarstīja hipijus.
* Padomju režīma galvenais vadmotīvs bija tāds, ka Padomju Savienībā nedrīkstēja būt neatklātu noziegumu. Atklāšanas procentam bija jābūt virs 96%, un, tā kā realitātē to bija grūti sasniegt, statistika nereti tika viltota. Daudzi noziegumi tika noklusēti, bet atklātiem noziedzniekiem pierakstīja klāt neesošus nodarījumus.
* Aizturētie izmeklēšanas sākumā posmā nevarēja izmantot advokātu pakalpojumus. Advokāts drīkstēja būt tikai tiesā, kas nozīmēja, ka pirmstiesas izmeklēšanā bieži tika pielietotas vardarbīgas metodes, lai tiktu pie atzīšanās.
* Rīgas milicijas nodaļas darba valoda galvenokārt bija krievu. Noziegumi, pret kuriem vērsās ar lielu stingrību, bija valsts mantas laupīšana, spekulācija ar Rietumu precēm. Tika apkarota arī homoseksualitāte.
* Par padomju sistēmas vājuma nospiedumu kļuva Staņislava Rogaļova lieta, kurš vairākus gadus masveidā izvaroja un nogalināja sievietes, kas agri no rīta devās uz darbu vai vēlu atgriezās no darba mājās un izmantoja vilcienu. Ilgu laiku milicija nevarēja tikt viņam uz pēdām, jo daudzu nereģistrētu izvarošanu dēļ noziegumos nesaskatīja kopsakarības. Viņu aizturēja 1982. gada maijā, viņš atzinās 10 slepkavībās un aptuveni 20 izvarošanās. Savā pēdējā vārdā gan viņš norādīja, ka visām atklātām izvarošanas lietām “droši var pieskaitīt vēl kādu simtu”. 1983. gada 14. maijā viņam tika izpildīts nāvessods nošaujot.
Atjaunotā Latvija:
* Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu tika atjaunota arī Latvijas policija. Daudzi milicijas darbinieki savas pārliecības dēļ darbu jaunajā struktūrā neturpināja.
* Pirmajos atjaunotās Latvijas gados galvenā policistu cīņa bija pret reketu un “jumtu”, notiekot privatizācijas un valsts mantas sadales procesam. Sevišķi izplatītas bija pasūtījumu slepkavības, mašīnu spridzināšanas, policija aizturēšanas laikā bieži bija jālieto ieroči. Viens no bīstamākajiem šī laika noziedznieku grupējumiem bija Haritonova brigāde. Ivanu Haritonovu Augstākā tiesa notiesāja 1998. gada maijā.
* Vēlākajos gados policija jācīnās arī ar dzērājšoferiem, kuru dēļ uz Latvijas ceļiem ik gadu iet bojā aptuveni 600 cilvēki. Izplatīti arī noziegumi, kas saistīti ar narkotiku nelegālu apriti, kā arī tādi, kas izdarīti narkotiku iespaidā. Par īpašu sērgu tas kļūst pēc 2004. gada, kad Latvijas iestājas Eiropas Savienībā un atveras citu valstu robežas.
* Atveroties robežām, Latvija policijas darbs kļūst starptautisks. Izmeklēšanā nepieciešamas angļu valodas zināšanas, prasme sadarboties ar ārvalstu kolēģiem.
* Pēdējo 20 gadu laikā strauji aug tehnoloģiskā attīstība, mainās arī pierādīšanas tehnikas. Ir mobilie telefoni, to izsekošana, videokameras, dažādas datu bāzes, arī DNS salīdzināšanas iekārta, ko pati policija dēvē par revolūciju pierādīšanas jomā.
* Par atjaunotās Latvijas vienu no skaļākiem noziegumiem kļūst Imantas pedofila lieta. Tās laikā policijai ilgstoši neizdodas aizturēt kādu personu, kas veic seksuālus uzbrukumu liftā mazgadīgām meitenēm. Viņu aiztur pusotru gadu pēc pirmā nozieguma, viņu “izskaitļo” DNS iekārta, un tas, izrādās, ir 20 gadus vecs jaunietis Nauris Pikšteins. Šobrīd viņam piespriests 22 gadu ilgs cietumsods.
