Šī avīze tiek uzskatīta par nozīmīgu atskaites punkts Latvijas mediju attīstībā. Pirmais eksemplārs bija četru lappušu biezs, un tā tirāža – 200 eksemplāri. Par godu šim notikumam Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde ""Latviešu Avīzes" 200: ceļā uz mediju sabiedrību".
"Šī ir visilgāk iznākusī avīze Latvijā visos laikos," norādīja Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja pārstāve Marija Kaupere.
TESTS. Latviešu preses 200 gadu jubileja. Pārbaudi savas zināšanas par mūsu preses vēsturi!
Tests šeit:
Savukārt izstādes satura autore, Latvijas Universitātes (LU) profesore Vita Zelče pauda: "Laikraksts iznāk 94 gadus līdz 1915. gadam, kad Jelgavā ienāk ķeizariskās Vācijas karaspēks."
94 gadu laikā avīzes izskats un iespiešana krietni mainās. Avīzes pirmsākumos tai jāveic būtiska misija, proti, latviešu cilvēki jāpieradina lasīt. Tas nav viegls un ātrs uzdevums, jo daudzi nemaz nemāk lasīt, savukārt tie, kuri prot, nav paraduši maksāt par ziņām.
"Laikrakstā lasāmi pārmetumi, ka cilvēki ir skopi. Laikrakstiem naudu neatvēl, bet desmit reizes vairāk naudas atstāj krogā," viņa skaidroja.
Būtisks pagrieziena punkts notiek ap 1850. gadu. Salīdzinoši īsā laikā abonentu skaits palielinājās desmit reizes, sasniedzot 4100 cilvēku. Tas gan nav patiesais lasītāju loks. Bieži avīzi abonēja vairākas mājas kopā. Tiek lēsts, ka tolaik vienu avīzes eksemplāru izlasīja 10–100 cilvēki.
"Lūzuma punkts saistās ar Krimas karu, kad karo Krievija un Turcija. Arī ģeogrāfisko vietu nosaukumi mums šobrīd ir aktuāli. Laikraksta redaktors Rūdolfs Šulcs sāka ļoti aktīvi publicēt kara ziņas. Lai lasītāji saprastu, pievienoja arī Krimas un Eiropas karti, lai saprastu, kur notiek karadarbība," norādīja profesore.
Tēmas, par ko tolaik raksta "Latviešu Avīzes", ir visdažādākās.
"Diezgan liels īpatsvars ir dažādām baznīcas ziņām, bet ne tikai. Ir pat sensācijas, ir ziņas par slimībām, vēlāk ir arī kara ziņas, visādi derīgi padomi, kas ir ļoti vērtīgi," teica Kaupere.
Savukārt Zelče pauda: "Tādās lielās līnijās es gribētu salīdzināt, ka laikraksti pirms 200 gadiem varbūt arī vistuvāk līdzinās šobrīd interneta ziņu portāliem, kuros arī ir pilnīgi viss."
Izstāde par "Latviešu Avīzēm" tapusi, gaidot pirmās grāmatas latviešu valodā piecsimtgadi, kas tiks svinēta pēc trīs gadiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile vērtēja: "Mēs vēlamies aktualizēt iespiestā vārda nozīmi domas attīstībā, mūsu nācijas dzimšanā, tajā, kāpēc mēs varam šobrīd dzīvot tāda veida sabiedrībā, kādā mēs dzīvojam."
Izstāde ""Latviešu Avīzes" 200: ceļā uz mediju sabiedrību" iepazīstina ar izcilām personībām, kuras piedalījās avīzes veidošanā, un ļauj interesentiem ielūkoties laikraksta ziņu slejās, vienlaikus atspoguļojot konkrētā laikmeta fonu.
