Pērnavas un Cēsu komunikē jeb kā tapa leģendārais Baltijas ceļš

ĪSUMĀ:

• 1988. gadā Baltijas valstīs dibina Tautas frontes.
• To ciešākai sadarbībai 1989. gadā izveido Baltijas padomi.
• Igauņi pirmie izsaka ideju par Baltijas ceļu.
• Par tā rīkošanu vienojas Pērnavas komunikē.
• Mēnesi vēlāk Cēsīs pieņem pēdējos lēmumus.
• Baltieši ar aicinājumu vēršas pie citām tautām.

Gadu iepriekš – 1988. gadā – Baltijas valstīs bija nodibinātas Tautas frontes. Latvijas Tautas fronti (LTF) rosināja dibināt dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš pēc Igaunijas pārbūves kustības "Rahvarinne" parauga. Dibinoties frontes vēl bikli runāja par suverenitāti atjaunotas PSRS sastāvā, bet jau 1989. gada pavasarī skaidri deklarēja savu mērķi – cīņu par valstisku neatkarību, vēstīja LTV raidījums "Atslēgas".

Ideja igauņiem

Pirmo reizi ideja par dzīvo ķēdi izskanēja 1989. gada jūnijā. BP pirmajā tikšanās laikā "Rahvarinne" līderis un Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Savisārs LTF un Lietuvas kustībai "Sajūdis" piedāvājis izskatīt iespēju Hitlera un Staļina vienošanās gadadienu atzīmēt ar sadošanos rokās un dzīvās ķēdes veidošanu cauri visu republiku teritorijām. Pats Savisārs gan apstiprinājis vien to, ka Baltijas ceļa ideja dzimusi viņa Tautas frontes rindās, tātad – igauņu ideja, vēstīja LTV raidījums "Atslēgas".

Divu nedēļu laikā Latvijai un Lietuvai vajadzēja izvērtēt savas iespējas šīs idejas atbalstam.

Pērnavas komunikē

Nākamajā BP sēdē 1989. gada 15. jūlijā katras kustības pārstāvji parakstīja Baltijas ceļa memorandu. Pērnavas komunikē bija rakstīts, ka BP aicina "šā gada 23. augustā – dienā, kad tika noslēgts noziedzīgais pakts starp Padomju Savienību un Vāciju, Igaunijas Tautas frontes, Latvijas Tautas frontes un "Sajūdis" pilnvarotajiem pārstāvjiem organizēt pulcēšanos un nolemj: 23. augustā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā organizēt dzīvo ķēdi ar nosaukumu "Baltijas ceļš".

• Pērnavas komunikē (krievu valodā)

Cēsu komunikē

Pēdējie kopīgie lēmumi tika pieņemti jau mēnesi vēlāk, 12. augustā, netālu no Cēsīm  – Raiskuma pagasta Lenčos, pie Lenčupes dzirnavu dīķa. Tolaik tur atradās iestāde ar nosaukumu – LPSR Transporta un ceļu saimniecības ministrijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu atpūtas bāze "Kalna dzirnavas". Cēsu tautfrontieši visas trīs delegācijas uz turieni veda pa dažādiem lauku ceļiem, lai jauktu pēdas. LTF viens no līderiem Dainis Īvāns atmiņās minējis, ka otrreiz šo vietu diez vai atrastu, vēstīja LTV "Atslēgas".

Cēsu komunikē teikts, ka BP "izsaka satraukumu par kavēšanos un neizlēmīgumu, ar kādu tiek izstrādāti Tautas deputātu kongresa komisijas slēdzieni par Padomju-Vācijas 1939. gada neuzbrukšanas līguma politisko un tiesisko novērtējumu". BP pārstāvji ziņo par Baltijas ceļa organizēšanu. Igaunijā cilvēku ķēde, sadodoties rokās, no mutes mutē nodos vārdu "Brīvība", Latvijas Baltijas ceļa laikā tiks vākti paraksti Aicinājumam, uz Latvijas robežām ar Igauniju un Lietuvu tiks organizēti mītiņi.

• Cēsu komunikē (krievu valodā):

• Baltiešu aicinājums

BP sēdē Cēsīs apspriesta arī iespējamā rīcība PSRS armijas un Valsts drošības komitejas provokāciju gadījumā, kā arī pieņemts aicinājums "Baltijas ceļš – ceļš uz pēdējo koloniālo teritoriju atbrīvošanu Eiropā". Daļa no šī aicinājuma publicēta laikrakstā "Padomju Jaunatne", tāpat tas pa faksu izplatīts ārvalstīs, liecina LTF muzeja informācija.

Aicinājumā cita starpā teikts: "Brāļi un māsas austrumos un rietumos! Apvienosim savas balsis un pieprasīsim, lai Hitlera un Staļina pakti un to slepenie protokoli tiktu atzīti par juridiski spēkā neesošiem kopš parakstīšanas brīža, atzīsim, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aneksija bija nelikumīgs un netaisns akts! Mēs jau esam gatavi, mēs ejam".

• Cēsu sēdes protokols (krievu valodā):

Materiāls pirmo reizi publicēts 2019. gada 15. augustā.