Tā ir bez paraksta un tādēļ nekad nesasniedza kādu adresātu. To kāds pacēla Siguldas stacijā, saglabāja un uzdāvināja Latvijas Okupācijas muzejam.
Zīmītes teksts:
"Piezvanīt jeb uzrakstīt Siguldas patēr. biedrībā kasierei (..), ka “Pīrāgs” 16.VI aizbrauc “Dzimtenē”. Pievāc, ko vari."
"Pīrāgs", visticamāk, ir zīmītes autora iesauka, savukārt vārdu ‘’dzimtenē’’ viņš ielicis pēdiņās it kā ironiski norādot uz nu jau plašo PSRS dzimteni.
Pirms 80 gadiem no Latvijas izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus iedzīvotāju. Pēc formāliem kritērijiem no sabiedrības izslēdza sociālās grupas, kuras uzskatīja par potenciāli naidīgām padomju okupācijas varai.
Vislielākā deportējamo grupa bija “pretpadomju elementi” – tie varēja būt partiju un sabiedrisko organizāciju biedri, agrākās valsts augstākie ierēdņi, policisti, virsnieki, fabrikanti, tirgotāji, namīpašnieki, lielie zemes īpašnieki. Ar PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes lēmumu arestētos bija plānots ieslodzīt nometnēs no 5 līdz 8 gadiem, bet pēc soda izciešanas nosūtīt nometinājumā uz 20 gadiem. Vēl daļai piesprieda nāvessodu – nošaušanu.
No vagona izmestās zīmītes
Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas nelikumīgi izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Naktī no 13. uz 14. jūniju vīriešus, sievietes un bērnus dzina vilcienu vagonos, lai izvestu uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām.
Tuvojoties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, Latvijas Radio stāsta par septiņiem aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Nelielus, saburzītus un steigā aprakstītus papīra gabalus deportētie, visticamāk, no vilciena meta ārā kādu gabalu no izsūtīšanas stacijas, bet vēl pilsētas teritorijā vai apdzīvotā vietā. Dažas tolaik palikušo atrastās zīmītes tagad glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.
Ja zināt ko vairāk par zīmīšu autoriem, to saņēmējiem vai Jūsu rīcībā ir atšķirīgi fakti, lūdzu, sazinieties ar Latvijas Radio Ziņu dienestu [email protected]
Iedzīvotāju izsūtīšanas operācija sākās naktī no 13. uz 14. jūniju. Ģimenēm bija atļauts ņemt līdzi personiskās mantas līdz 100 kg svarā, bet dažkārt operatīvās grupas nedeva pat īso laiku mantu savākšanai. Deportējamos nogādāja savākšanas punktos – dzelzceļa stacijās, kur arestētos atšķīra no ģimenēm un ievietoja atsevišķos vagonos izsūtīšanai uz Krievijas attālākajiem reģioniem.
Arestētajiem nometnēs uzrādīja apsūdzības par kontrrevolucionāriem noziegumiem. Bada, smagā darba un neciešamo dzīves apstākļu dēļ liela daļa ieslodzīto nomira, nesagaidījuši spriedumu. 35% no deportētajiem bija arestētie, kurus veda uz ieslodzījuma vietām, tie pārsvarā bija vīrieši, pārējos, lielākoties sievietes, izsūtīja uz nometinājuma vietām. Soda nometnēs un nometinājumā pavisam gāja bojā 6081 deportētais (39,43 % deportēto). Lielākā daļa nomira ieslodzījuma vietās, tostarp aptuveni 700 cilvēkiem izpildīja nāvessodu. Savukārt nometinājumā nomira teju divi tūkstoši cilvēku, īpaši augsta bija bērnu un vecāku ļaužu mirstība bada un infekcijas slimību dēļ.
