Dziļais sniegs un aukstais laiks ļauj labāk nojaust, kā pirms 70 gadiem jutās un dzīvoja tie cilvēki, kas nespēja samierināties ar padomju varu, dzīvoja mežos, izveidojot nacionālo pretošanās kustību.
Lai nokļūtu līdz vietai, kur netālu no Āpuznieku mājām starp Kabili un Rendu notika viena no lielākajām latviešu partizānu kaujām ar čekas vienību, jāiet arī kājām. Vēsturē saglabājušās ziņas, ka 1945.gada Ziemassvētkos Kabiles partizānu grupa uz vienu dienu bija ieņēmusi Kabiles izpildkomiteju. Dažas dienas vēlāk sekoja atbildes trieciens – varas spēki viņiem uzbruka, tomēr cieta kaunpilnu sakāvi.
"Kabiles grupa 25 cilvēku skaitā iznīcināja čekas rotu. Tā bija milzīga asinspirts," saka Rubeņu fonda valdes loceklis Andrejs Ķeizars.
Šajā kaujā partizāni zaudēja trīs cilvēkus. Mežā, kur reiz risinājās šie notikumi, nu ir izveidota piemiņas vieta, šeit atdusas divi no kritušajiem vīriem. Agris Šmits piedzima pēc tēva nāves, bet lepnumu par tēva paveikto glabā visus gadus. "Man ir patīkami redzēt, ka ir daudz jaunatnes," vērdamies apkārt, saka Emīla Šmita dēls Agris Šmits.
''Man liekas, es rīkotos tieši tāpat. Es darītu tāpat, jo neietu ne uz vienu, ne otru pusi cīnities, bet par Latviju," norāda jaunsargs no Alūksnes Dainis Rižkins.
Lai šīs un visas Latvijas nacionālo partizānu kustības vēstures lappuses, kas aptver laika posmu no 1940.-1990.gadam, neaizietu nebūtībā, Rubeņa fonds Kuldīgas novada Rendas pagastā izveidojis Nacionālās pretošanās kustības muzeju, nupat jauna ekspozīcija izveidota arī līdzās esošajā klētī.