Galvaspilsētā Budapeštā un citur valstī tiek rīkoti dažādi piemiņas pasākumi, lai godinātu gan revolūcijas dalībniekus, gan upurus. Tiek uzskatīts, ka tieši 1956. gada oktobra un novembra notikumi parādīja, ka Padomju Savienība ir gatava pielietot militāru spēku, lai noturētu komunistiskos režīmus Varšavas līguma valstīs.
1956. gada sacelšanās jeb revolūcija galvaspilsētā Budapeštā aizsākās kā studentu protesti, kas tika vardarbīgi apspiesti. Taču pamazām arī citur valstī tūkstošiem cilvēku iesaistījās organizētos zemessardzes grupējumos, kas cīnījās pret valsts Drošības policiju un padomju spēkiem.
Pēc gandrīz divu nedēļu ilgām sadursmēm Padomju Savienības spēki iebruka Budapeštā un citos valsts reģionos, lai sacelšanos apspiestu.
Protestos, kas turpinājās līdz 10. novembrim, dzīvību zaudēja vairāk nekā 2500 ungāru un 700 padomju karavīri, bet vēl gandrīz 200 000 valsts iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās.
80. gadu beigās, sabrūkot komunistiskajam režīmam, 23. oktobris pasludināts par brīvdienu, kurā tiek pieminēti revolūcijas varoņi un upuri. Tradicionāli šī diena aizsākas ar svinīgu valsts karoga pacelšanu, kam seko dažādi piemiņas pasākumi revolūcija slavenākajās vietās, kā, piemēram, Budapeštas Tehnoloģiju universitātē vai asiņaināko sadursmju vietās.
Pie parlamenta ēkas valsts iedzīvotājus svētdien uzrunās citur Eiropā pretrunīgi vērtētais premjerministrs Viktors Orbans, kuru kā goda viesis pavadīs arī Polijas prezidents Andžejs Duda.
