Prezidenta amata simbols un realitāte
Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Termins "augstākā" gan nenozīmē, ka viņam ir arī vislielākā vara un ietekme. Šajā ziņā smagāks noteikti ir premjera postenis. Taču parlamentāro republiku tradīcijās prezidentiem atvēlētas ceremoniālas lomas ar nelielu līdzsvarotu politisko ietekmi. Konstitucionālo tiesību zinātāji atzīst, ka Satversme dod šim amatam pietiekami daudz pilnvaru, kuru piepildījumu gan lielā mērā nosaka konkrētā krēsla aizņēmēja personība.
Valsts prezidentam ir spēcīgas pilnvaras likumdošanā. Bez viņa paraksta nestājas spēkā Saeimas pieņemtie likumi. Viņš tos var atgriezt vēlreizējai caurlūkošanai. Valsts galva drīkst arī pats iesniegt parlamentam likumprojektus. Prezidentam ir tiesības izraudzīties premjera amata kandidātu un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš var arī atlaist parlamentu. Prezidents ir Bruņoto spēku augstākais vadonis, viņa ziņā ir virsnieku pakāpju piešķiršana un atņemšana.
Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Viņš, piemēram, vada Nacionāla drošības padoms sēdes.
"Nav pirmā vijole, viņš ir pēdējā institūcija lielās problēmās," norāda konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Prezidenta un viņa komandas lielākais darbs valsts pārvaldes jomā paliek publikai nemanāms un norit kuluāros. Prezidentam ir pieeja praktiski jebkurai informācijai, viņš drīkst prasīt ziņas no gandrīz visām amatpersonām. Ja valsts galva izveido labas attiecība ar premjeru un valdošo koalīciju, viņam ir lielākas iespējas ietekmēt jautājumus, kas nav tiešā viņa kompetencē.
"Visi līdzšinējie prezidenti pierādīja, ka nav statiskas figūras," vērē konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa.
Jautājums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu pēdējā desmitgadē pastāvīgi ir dienaskārtībā, tāpat kā iespēja viņu ļaut ievēlēt tautai. Viens no priekšlikumiem, kas varētu īstenoties pārskatāmā nākotnē, ir prezidentam ar izraudzīto premjera kandidātu saskaņot atsevišķu ministru, piemēram, ārlietu, aizsardzības un iekšlietu ministra kandidatūras.
Deviņi vai vienpadsmit dažādi prezidenti
Līdz šim bijuši astoņi parlamenta ievēlēti prezidenti un vēl trīs cilvēki, kas pildījuši šī amata pienākumus dažādos apstākļos. Par Latvijas pirmo prezidentu 1922.gadā tika ievēlēts jurists Jānis Čakste, kurš bija gan redzams atmodas laiku darbinieks, gan stāvēja arī Satversmes sapulces priekšgalā.
"Jānis Čakste iedibināja prezidenta standartu un piedzīvoja krāšņākās bēres," stāsta konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa.
Amatā viņu nomainīja partijas biedrs no "Demokrātiskā centra" - arī jurists Gustavs Zemgals, kurš bija amatā vienu termiņu. Tad no 1930.gada ar divu trīs gadu kadenci Rīgas pilī strādāja "Latviešu zemnieku savienības" virzītais jurists Alberts Kviesis. Viņš amatus saglabāja arī pēc agronoma Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā. Par to Kviesis izpelnījies nopēlumu, jo prezidentam kā Satversmes sargam būtu vismaz jāatkāpjas. Beidzoties Kvieša pilnvarām 1936.gadā, Ulmanis, kurš bija atlaidis Saeimu un pildīja Ministru prezidenta pienākumus paziņoja, ka turpmāk būs arī valsts galva. Viņa vara beidzās 1940.gadā ar padomju okupāciju.
Otrā pasaules kara gados un pēc tam darbojās divi prezidenta pienākumu izpildītāji trimdā. Sākumā pēdējās 4.Saeimas priekšsēdētājs jurists Pauls Kalniņš un vēlāk viņa biedrs katoļu bīskaps Jānis Rancāns. Viņš pienākumus nomināli pildīja visilgāk - gandrīz 25 gadus līdz 1969.gadam.
"Pirmās republikas prezidenti kūtri izmantoja pilnvaras. Viņiem liktos, ka mēs dzīvojam citā valstī," Latvijas Televīzijai pastāstīja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Pēc neatkarības atjaunošanas un piektās Saeimas ievēlēšanas 1993.gadā tās deputāti par prezidentu izvēlējās Kārļa Ulmaņa brāļa dēlu, tautsaimnieku Gunti Ulmani. Viņš amatā arī bija divus trīs gadu termiņus. 1998.gadā Saeima pagarināja gan parlamenta, gan prezidenta pilnvaras uz četriem gadiem. Divus četru gadu termiņus amatā pavadīja 1999.gadā ievēlētā valodniece un psiholoģe Vaira Vīķe-Freiberga. 2007.gadā viņu Rīgas pilī un Jūrmalas rezidencē nomainīja ķirurgs Valdis Zatlers, kurš 2011.gadā pirmais izmantoja tiesība atlaist Saeimu. Tomēr atlaistie deputāti ievēlēja jaunu prezidentu baņķieri un parlamenta deputātu Andri Bērziņu. Viņam nācās strādāt Melngalvju namā, kamēr Rīgas pils tiek remontēta.
Bērziņu šogad nomainīja aizsardzības ministrs, biologs Raimonds Vējonis. Pēc kārtas viņš ir 8.Saeimas ievēlētais prezidents, devītais, kurš pildīs Latvijas Republikas prezidenta pienākumus de facto un vienpadsmitais de jure. Pēc četriem gadiem uzzināsim, vai Vējonis papildinās to četru prezidentu sarakstu, kas ievēlēti divreiz pēc kārtas, vai arī viņš pievienosies vienas prezidentūras veicēju uzskaitījumam.
