Lai gan Latvijā tradicionāli dzīvojušas dažādas etniskās un reliģiskās grupas, kas veidojušas pat 25% Latvijas iedzīvotāju, imigrācija pēc 1945. gada notika nepieredzēti strauji. Tās rezultātā latviešu īpatsvars Latvijā laika posmā no 30. gadu beigām līdz 80. gadu beigām bija samazinājies no aptuveni 75% līdz aptuveni 50%.
Kopējais ieceļojušo skaits līdz 80. gadu beigām tiek lēsts aptuveni 700 000, un šajā laikā gandrīz 30% Latvijas iedzīvotāju bija dzimuši ārpus Latvijas, tas ir ļoti augsts rādītājs visas Eiropas kontekstā.
Rusifikācijas politikas ietekmē maz uzmanības tika pievērsts latviešu valodas, kultūras mācīšanai, līdz ar to veidojās ievērojama iedzīvotāju daļa, kopiena, kas ļoti virspusēji vai nemaz nepārzināja Latvijas vēsturi, kultūru, dzīvoja krievvalodīgajā padomju informācijas un kultūras telpā. Šī padomju politika mainīja ne tikai iedzīvotāju sastāvu, bet arī sabiedrības uzbūvi, kultūras vidi.