Viņa izcēla puča dienās no Salaspils raidošo radio, kam iepriekš pievērsts maz uzmanības.
"Tikai 56 sekundes klusuma ēterā. Tas ir unikāli. To skolā vajadzētu mācīt, kādas ir tās miermīlīgās pretošanās metodes.
Baltijas valstis ir paraugs tam, kāda ir miermīlīgā, nevardarbīgā pretošanās. Mēs tā arī to [neatkarību] panācām, zaudējumi bija minimāli," stāstīja Zeibārte.
Viņas kolēģis un vēstures students Andris Gailis uzsvēra, ka būtu jāatrod pieeja, kā jauniešiem aprakstīt padomju dzīves pelēcību. Interesi par vēstures notikumiem raisa arī tas, ka bez neatkarības atgūšanas jaunieši nevarētu brīvi dzīvot un izteikt savu viedokli.
Zeibārte arī norādīja, ka tas, kas notika, bija Latvijai labākais iespējamais scenārijs. "Ja pučs būtu izdevies, tad otrās iespējas neatkarībai, visticamāk, nebūtu," uzsvēra vēsturniece.
KONTEKSTS:
Pirms 30 gadiem bijušajā Padomju Savienībā sākās augusta pučs – neveiksmīgs apvērsuma mēģinājums. Prezidenta Mihaila Gorbačova pretinieki centās pārņemt varu brūkošajā valstī un izbeigt uzsākto valsts demokratizācijas procesu. Puča izgāšanās paātrināja Padomju Savienības sabrukumu, un Baltijas valstis, tai skaitā Latvija, tieši pēc šiem notikumiem atguva pilnīgu neatkarību. Savukārt Krievijā varu nostiprināja Boriss Jeļcins, kurš aktīvi īstenoja demokrātiskas reformas.