Pirmā no hipotēzēm paredz, ka Saules kauja notikusi uz ziemeļiem no Šauļiem, Lietuvā, otrā – ka tā notikusi Bauskas novada Vecsaules pagasta Čapānu mājas teritorijā.
Kas bija Saules kauja?
Tālajā 1236.gada 22.septembrī norisinājās viena no lielākajām ziemeļu Krusta karu kaujām – Saules kauja. Tā bija lielākā Zobenbrāļu ordeņa militārā sakāve Livonijā – tajā lietuvieši un zemgaļi pilnībā iznīcināja Zobenbrāļu un to sabiedroto spēkus.
“Saules kaujas norises vieta ir grūti precīzi nosakāma, jo atskaņu hronikā (tā ir senākā, kur viņa ir aprakstīta) minēts, ka kauja notika „pie Saules”. Vēlāk Hermaņa hronikā jau parādās plašāks jēdziens „Saules zeme””, stāstīja vēsturnieks Zemītis.
Tālajā 1236. gadā viss sāka norisināties vēl labu laiku pirms liktenīgās septembra kaujas. Jau februārī pāvests Georgs IX bija aicinājis krustnešus no Brēmenes bīskapijas, no Saksijas ierasties Livonijā, lai sarīkotu krusta kara gājienu pret lietuviešiem. Mestrs Folkvīns, kurš jau bija pieredzējis karagājienos, savāca ļaudis kaujai.
“Lietuvieši pārsteidza krustnešus vietā, kur ir brikšņi, rakstīts, ka bija gājuši cauri brikšņiem. Šī vieta hronikā ir ļoti daiļrunīga – ka pulki bija dedzinājuši un laupījuši svētlaimīgi Lietuvā. Tad kādā purvainā vietā, pie kādas vārdā nenosauktas upes viņus sagaidīja lietuvieši. Acīmredzot, viņi jau bija aplenkti un bija spiesti cīnīties bez zirgiem vai arī tajā purvainajā vietā zirgus bija grūti izmantot,” stāstīja vēturnieks Zemītis.
Mestrs Folkvīns saviem vīriem bija teicis, ka būs jācīnās kājās, bez zirgiem, taču augstdzimušie bruņinieki to nebija vēlējušies, uz ko Folkvīns atbildējis – ja viņi negribot pazaudēt galvu, tad būs vien jācīnās, kā var.
“Kaujas laikā viņi tika sakauti. Jautājums ir par šo zemgaļu līdzdalību. Hronikā ir teikts, ka pēc tam, kad viņi sāka atkāpties, zemgaļi tos steidzās nokaut. Zaudējumi bija smagi, no kā Zobenbrāļu ordenis vairāk neatkopās. Zemgaļu loma nebija tik maza kaujā, jo tad jau arī viņi vispār nebūtu pieminēti,” uzskata pētnieks.
Tomēr paliek neatbildēts jautājums par to, kas ir hronikās pieminētā mītiskā Saules zeme.
“Tā ir zemgaļu zeme, liela zeme, kas ir būtībā Austrumzemgale. Šajā apkārtnē ir tiešām daudz vietvārdu ar nosaukumu Saule – šeit mēs stāvam Vecsaulē, bet ir arī Jaunsaule, arī Mazsaule un Šauļi, protams,” skaidroja vēsturniek.s
Čapānu māju teritorija Vecsaulē, vēsturnieka ieskatā, varētu būt īstā vieta, kur senie notikumi norisinājušies, jo vecākā no visām „saules” vietām ir tieši Vecsaule.
“Tas ir sens zemgaļu kapulauks, viens no pirmajiem pētītajiem zemgaļu kapulaukiem Latvijā. Neapšaubāmi, ka tā ir sena zemgaļu apdzīvota vieta. Šī vieta arī varētu pretendēt uz šīs vietas nosaukumu. […] Skatoties šo vietu, manuprāt, ka viņa ir diezgan piemērota, lai kauja šeit notiktu – šeit ir diezgan brikšņains, šeit ir kāda upe, kas ir Mēmele,” sacīja Zemītis.
Vienlaikus vēsturnieks uzskata, ka vienprātības par Saules kaujas notikuma vietu nebūs nekad: “Es domāju, ka tas tā paliks vienmēr”.
