Gatavoties pirmajām vēlēšanām okupācijas vara sāka uzreiz pēc tam, kad padomju tanki 1940.gada 17.jūnijā šķērsoja Latvijas robežu. Formāli lēmumu par Saeimas vēlēšanām Augusta Kirhenšteina valdība pieņēma 4.jūlijā. Tomēr vēstures avoti liecina - tas noticis krietni ātrāk.
“Visticamāk, lēmums par šīm vēlēšanām tika pieņemts 1940.gada 28.jūnijā, jo šajā dienā Maskavā pie Staļina notika sanāksme, kurā piedalījās pats Staļins, politbiroja locekļi, PSRS emisārs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Visu Baltijas valstu emisāri bija speciāli aizbraukuši uz Maskavu un kaut ko runāja pie Stalina. Lai arī mums nav pieejamas šīs sarunas stenogramma vai protokols, bet tā kā pēc tam viņi visi trīs atgriezās Baltijas valstīs un uzreiz sākas šo vēlēšanu organizēšana, tad varam secināt, ka, visticamāk, lēmums ar šīm vēlēšanām tika pieņemts 1940.gada 28.jūnijā pie Staļina Maskavā,” stāsta Latvijas Nacionālā arhīva vēsturnieks Gints Zelmenis.
Izstāde veidota kā atsevišķa interneta vietne. Apkopoti dokumenti no Nacionālā arhīva un Nacionālās bibliotēkas krājuma, kas stāsta par pirmajām vēlēšanām pēc okupācijas - 1940.gada 14.jūlija Saeimas vēlēšanām un 1941. gada 12. janvāra PSRS Augstākās padomes vēlēšanām. Daudzas fotogrāfijas un dokumenti publiskoti pirmo reizi.
“Formāli, jā, bija urnas, cilvēki meta biļetes. Faktiski tas bija farss, jo neviens alternatīvs kandidātu saraksts nevienās vēlēšanas netika pielaists. Vēl vairāk ir dokumenti, ka cilvēki, kas centās svītrot biļetenos, vai neiet uz vēlēšanām, pret šie cilvēkiem tika vērstas represijas. Bija cilvēki, kas mēģināja iesniegt alternatīvus sarakstus. Vispazīstamākais tā sauktais Ķenina saraksts, kur liela daļa no Latvijas inteliģences. Atis Ķenins, ģenerālis Balodis, Hugo Celmiņš centās iesniegt, bet to sarakstu pat nepielaida līdz CVK,” stāsta Zelmenis.
Interesanta nianse. 1940.gada vēlēšanās pie iecirkņiem blakus padomju karogam vēl plīvoja Latvijas sarkanbaltsarkanais. Pēdējo reizi. Pēc tam par Latvijas karoga izlikšanu draudēja kriminālatbildība par pretpadomju aģitāciju.
“Tas bija propagandas nolūkos. Tika uzsvērts, ka Latvija nezaudēs neatkarību. Līdz pat vēlēšanām tika slēpts, ka Latviju pievienos PSRS.
Ja paskatāmies vienīgā saraksta platformu, tur nav nevienā vietā nav teikts, ka Latvijas pievienosies Padomju Savienībai. Tāda prasība parādījās tikai pēc vēlēšanām,” norāda vēsturnieks.
Virtuālajai izstādei ir bagātīgs kinodokumentu pielikums. Kā uzver vēsturnieks, tie jāskatās kritiski. Īsfilmas tapušas okupācijas apstākļos. Tā ir komunistu režīma versija par šiem notikumiem.
Dokumenti pierāda, ka darbaļaužu gājieni un manifestācijas pēc vēlēšanām, atzīmējot jaunās varas uzvaru un Latvijas uzņemšanu Padomju Savienībā, bija speciāli organizēti, propagandas nolūkiem.
