Piekrastes putnu ligzdošanas laikā grīvas tiek slēgtas jau trešo gadu. Un jau pirmajos gados varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas. Iespējams, arī šogad vēl nevarēs redzēt viņus ligzdojam šajās grīvās, jo vispirms mazajiem zīriņiem jāatgūst uzticība šīm teritorijām kā labām un mierīgām ligzdošanas vietām, informēja DAP.
DAP skaidroja, ka Gaujas grīvā aktīvai atpūtai ir slēgts grīvas kreisais krasts. Cilvēki pilnībā var izmantot grīvas labo krastu un kreisā krasta teritoriju ārpus nožogojumiem. Irbes un Lūžņas grīvas var ērti apiet pa līdzās esošo Jūrtakas posmu. Savukārt Ķikana grīvā teritoriju var šķērsot tikai gar pašu jūras malu.
Mazais zīriņš ir Latvijas 2024. gada putns un kritiski apdraudēta suga, jo šobrīd Latvijā ligzdo mazāk par 100 pāru. Mazais zīriņš ligzdu ierīko liedaga smiltīs vai oļos, turpat dēj arī olas un audzina mazuļus. Bieži vien ligzdas un dējums pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij tas paslīd garām nepamanīts. Ligzdošanas laikā putni ir ļoti jutīgi pret cilvēku un jo īpaši suņu radīto traucējumu, kas negatīvi ietekmē perēšanu, mazuļu audzināšanu un sugas populāciju.
Tā kā liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta, sugas saglabāšanai konkrēto grīvu slēgšana ir vienīgā iespēja izdzīvot, uzsvēra DAP.
Agrāk Gaujas grīvā fiksēta nozīmīga mazo zīriņu kolonija, kas šajā vietā pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā. Diemžēl atpūtnieku skaita palielināšanās un arī bez pavadas palaistu suņu klātbūtne veicinājusi sugas izzušanu. Ja izdosies atjaunot agrāko mazo zīriņu populāciju, tai līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagatas, norādīja DAP.
Aizraujoši stāsti par dabu
