"Pirmkārt, ir jāizdomā ko selekcionārs vēlas panākt – vai kādu īpašu ziedu krāsu, vai sarkanus ziedus, vai dzeltenus ziedus, vai kādu īpašu krūma formu, kompaktāku vai zema auguma rododendru. Ņemot to vērā, izvēlas mātes un tēva augu, ko savā starpā sakrusto," stāstīja Riekstiņa.
Latvijas klimatiskajiem apstākļiem svarīgo ziemcietību rododendrs vairāk manto no mātes auga, bet skaistumu no tēva auga: "Tur mēs varam ņemt greznāku, varbūt ne tik izturīgu Rietumeiropā vai Ziemeļamerikā izveidotu šķirni."
Šī ziema selekcionāriem bija pateicīga, jo Babītē bija pat -27 grādu temperatūra, kas palīdzēja pārliecināties, cik kura šķirne ir ziemcietīga.
Violetā krāsa vienmēr dominē pār citām
Lai iegūtu vēlamo ziedu krāsu, nestrādā krāsu paletes noteikumi – sajaucu vienu toni ar otru un iegūstu vēlamo. Piemēram, izvēloties mūžzaļo rododendru ar violetas krāsas ziediem, tie vienmēr dominēs pār sarkanas, baltas vai rozā krāsas ziediem.
Katru gadu selekcijas ceļā tiek radītas sešas līdz septiņas jaunas šķirnes. Lai izaudzētu rododendra šķirni, vajadzīgi apmēram 15 gadi, norādīja Riekstiņa.
"Pirmajā gadā mēs sakrustojam, rudenī ievācam sēklas. Nākamajā gadā sēklas iesējam, tad augi izaug maziņi - piķējam, izstādām. Uzzied tikai piektajā līdz septītajā gadā. Tad izvēlies visskaistāko, visizcilāko eksemplāru, bet viens augs – tā nav šķirne. Lai to reģistrētu un pārbaudītu ir vajadzīgi vismaz seši vienādi augi. Tad viens augs atkal ir jāpavairo veģetatīvi, " skaidroja pētniece.
Pēc tam tiek veikta atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude un tikai tad, kad pārliecinās par atbilstību visām prasībām, var reģistrēt jaunu šķirni, ko starptautiski veic Lielbritānijas karaliskā dārzkopības biedrība.
"Tā iznāk, ka selekcionārs ir drusku ar Dieva kompleksu - mēģina radīt kaut ko nebijušu, jaunu, un lai visiem tas patiktu," smejoties atzina Riekstiņa.
Selekcionāru izaicinājums
Pasaulē ir izveidotas apmēram 30 tūkstoši rododendru šķirņu. Izaicinājums ir radīt mūžzaļos rododendrus, kas ziemā nenomet lapas, bet vasarā būtu ar spilgti dzelteniem vai oranžiem ziediem.
Selekcijas ceļā radīt šādu rododendru ir tik sarežģīti, jo nav savvaļas sugu, kas būtu ar dzelteniem ziediem un izturīgi.
Nav iespējams iegūt ģenētisko materiālu, jo pārsvarā dabā ziemcietīgie rododendri ir violetos toņos.
"Šeit mēs strādājam ar mūsu kolēģiem Somijā, Helsinku universitātē ar mēģinājumu izaudzēt tiešām mūžzaļu, ziemcietīgu un dzeltenu rododendru. Ir bāli dzeltens rododendrs pagaidām. Turpināsim krustot un izveidot uz šī pamata dzeltenāku vai oranžāku," stāstīja Riekstiņa.
Kaut arī maija beigās ir īstais rododendru ziedēšanas laiks, tomēr dažādas šķirnes var ziedēt pat no aprīļa līdz jūlijam. Rododendrs savas dekoratīvās īpašības var saglabāt līdz pat 200 gadu vecumam. Latvijā vecākais rododendrs, kas aug Tumes pagasta Ķīļu kapos, ir stādīts 1860. gadā.
Kur rododendriem vislabāk patīk augt?
Rododendra stāds gadā izaug apmēram 10-20 centimetrus. Bet, lai rododendra krūms sasniegtu divu metru augstumu, tam jāaug vairāk nekā 30 gadus. Rododendru dārzā ir kāda vieta, ko darbinieki sauc par džungļiem, un tur aug Baltijā lielākais rododendrs, un arī tā šķirnei dots nosaukums "Baltija". Tas ir 40 gadus vecs koks, kura augstums ir 7 metri.
Audzētavas "Babīte" vadītājs Kristaps Kunrads uzsvēra, ka ir svarīgi izvēlēties piemērotu vietu rododendra stādīšanai: "Ir vasarzaļais, ko mēs varam stādīt atklātā saulē. Vasarzaļais rododendrs, iestādīts pusēnā, ir nepilnvērtīgi izmantots materiāls, jo viņš būs krāšņāks, bagātāks ar ziediem saulītē. Bet mūžzaļie rododendri, lai viņiem tās lapiņas neapdegtu ziemā, ir vajadzīga pusēna, jo pretējā gadījumā februārī lapas pa vidu apdegs un veidosies brūni pleķi."
Rododendrus var stādīt arī mežā, bet ne blakus kokiem, lai to saknes savā starpā nekonkurē, neskatoties uz to, ka rododendriem ir sekla sakņu sistēma. Stādīt var pavasarī vai rudenī, bet jāraugās, lai rododendram būtu vismaz 20 dienas laika sagatavoties ziemai.
Arī Latvijas apstākļos jāņem arī vērā, kuras šķirnes piemērotas dienvidu un kuras ziemeļu klimatam.
"Tumšāk violetie, kas ir vairāk Dienvidu siltajam piejūras klimatam, un tad ir tādas rozā vai baltās šķirnes, kas ir spējīgas pārdzīvot ziemu arī tālāk Latgalē, kur klimats ir bargs un vairāk nekā -30 grādi ziemā," ieteica Kunrads.
