"Šobrīd šīs caurtekas ir tik bezjēdzīgas, jo tās fragmentē upi kā jebkurš šāda veida šķērslis un, ja mēs paskatāmies uz šo caurteku, redzam, ka tur ir tāds kā ūdenskrituma efekts," stāsta Pasaules Dabas fonda Ūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena.
Caurtekas kā šķērslis nārstam
Līgatnes pusē Vildogas upē ir divas betona caurtekas, kuras ir krietni šaurākas par upes dabisko platumu, kā arī veido pacēlumu no upes gultnes, kas savukārt kavē zivju migrāciju un ietekmē upes kopējo ekoloģisko stāvokli.
Jentgena uzsver, ka mazās upes nepieciešamas, kad zivis dodas nārstot, – tās tur atstāj zivju mazuļus, kur tie var izaugt, jo tajās ir drošāk un nav lielo plēsēju.
"Tad, kad zivis ir pietiekami lielas, tās var doties tālāk uz lielākām upēm un jūru. Ir laši, kas tiešām pārvar augstus šķēršļus, bet zivīm šeit ne tikai jāuzlec augstu, bet vēl arī jātiek cauri vairākus metrus garai caurulei, kurā nav nekādu dabisko elementu," turpina speciāliste. "Ja paskatāmies upē, tad tur ir akmeņi un līkumi, kur zivis var ieskrieties un ir vieta manevriem, bet šeit, pat ja zivs ielec iekšā, viņai ir grūti tikt cauri caurulei, īpaši, ja vēl ir zems ūdens līmenis."
"Upes nav tikai zivju lielceļš – te ir vesela ekosistēma, te ir tik daudz visādu dzīvo organismu, kuriem arī vajag kustēties pa upi,"
uzsver Jentgena.
Ar "Open Rivers" programmas atbalstu Vildogas upē plānots nojaukt abas caurtekas, kuras ir ārkārtas stāvoklī un patlaban arī nav piemērotas pastiprinātam nokrišņu daudzumam. Pārbūvējot caurtekas, tiks atbrīvota visa upe aptuveni 18 km garumā.
Latvijā esot 30 000 punktu, kas potenciāli ietekmē zivju migrāciju. Lai nomainītu caurtekas, cilvēku iebildumu parasti nav, un to var izdarīt diezgan ātri, atzīst Jentgena.
"Tāpēc būtisks labums arī cilvēkam no šīs pārbūves, jo mazināsies plūdu risks,"
akcentē Jentgena.
Vildogas upes divas caurtekas izmaksās apmēram 160 000 eiro. "Konstrukcija tiks nomainīta uz tādu lielu pusmēness formas caurteku, un upei būs dabiskā gultne," paskaidro dabas fonda pārstāve.
Mudina izmantot Eiropas vides fondu atbalstu
Līdz 2027. gadam Latvija ir apņēmusies atjaunot vismaz 50 kilometrus upju, kas ir daļa no plašāka Eiropas Savienības mērķa, kas paredz līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 25 000 kilometru brīvi plūstošu upju visā Eiropā.
Pasaules Dabas fonds iepriekš citā projektā nokartēja visu Gaujas baseinu. Projekta ietvaros izceltas arī minētās Vildogas upes caurtekas kā nojaucami šķēršļi, un tas radītu būtisku uzlabojumu zivju migrācijai.
"Ir oktobris – Latvijā ir sācies lašveidīgo zivju nārsts, un Vildogas upe ir pirmās pakāpes pieteka Gaujai, kas nozīmē, ka tā pa taisno ietek Gaujā un uz leju arī Gaujā nav vairs šķēršļu, tā ir savienota ar jūru. Tātad zivis, kas nāk mūsu upēs no jūras, varētu tikt līdz šejienei, kad šīs caurtekas tiks pārbūvētas," skaidro Jentgena.
Viens no Vildogas upes šķēršļiem pieder "Latvijas Valsts ceļiem", otrs – Cēsu novada pašvaldībai, un abas puses ir atvērtas šo caurteku pārveidei, ko projektā īstenos kopā ar Pasaules Dabas fondu, bet Jentgena mudina šīs iespējas izmantot arī citās zivju migrācijai būtiskās vietās.
"Šī programma visu laiku meklē jaunus projektus, uzsaukumi ir divas reizes gadā, tie meklē tieši aizsprostus nojaukšanai visā Eiropā. Viņi [projekta īstenotāji] saka, ka aktivitāte ir nepietiekama. Runājot par tādu infrastruktūras objektu kā caurtekām, mēs skatāmies uz visādiem citiem Eiropas fondiem, kur varētu dabūt līdzekļus ceļu būvniecībai, bet neskatāmies uz šiem vides fondiem, kurus varam izmantot, lai uzlabotu situāciju.
Ja caurteka ir uz ekoloģiski būtiskas vietas, tad tur ir pamats un iemesls pārbūvēt šo caurteku un vajag izmantot šos resursus, kas ir pieejami," aicina Jentgena.
Būvdarbus Vildogas upē bija plānots sākt tagad, bet projekts ir iekavējies un, ja laika apstākļi tos neļaus veikt šoruden, caurtekas nojauks un izveidos jaunas nākamā gada pavasarī. Programmā "Open Rivers" projektus turpmāk varēšot pieteikt arī pašvaldības, un jaunais uzsaukums tiks atvērts 29. oktobrī.
