Eiropā lapu krāsošanās sākas vēlāk
Šogad rudens priecē Latvijas iedzīvotājus ar patiesi krāšņām koku galotnēm, jo izpildās ideālais scenārijs, kad dienas ir siltas, bet naktis relatīvi vēsas – tieši šie ir divi galvenie noteikumi, lai lapas krāsotos dzeltenas, oranžas un sarkanīgas, norādīja Kalvāne.
"Var teikt, ka šajā gadā ir izpildījies šis ģenētiski noteiktais priekšnosacījums krāsainajam rudenim," viņa atzina.
Vienlaikus pēdējos gados un arī šogad rudens iestājas nedaudz vēlāk, nekā, iespējams, tas ir bijis 30 un 40 gadus atpakaļ.
"Pētījumi liecina, ka šobrīd Eiropā lielākajā daļā koku sugu lapu krāsošanās iesākas vēlāk. Tas ir droši vien, pateicoties tam, ka gaisa temperatūras kopumā rudeņos ir nedaudz pieaugušas. Piemēram, pagājušā gada septembris bija netipiski silts, tas bija viens no siltākajiem septembriem, kāds Eiropā piedzīvots. 2020. gadā bija līdzīgs stāsts, kad rudens, septembris jo īpaši, bija relatīvi silts," skaidroja Kalvāne.
Ņemot vērā, ka rudens fenoloģiskās fāzes Eiropā kopumā iestājas vēlāk, tas nozīmē, ka arī lapas krāsojas, piemēram, divas trīs nedēļas vēlāk.
"Ir arī pētījumi, kas liecina, ja gaisa temperatūra palielinās par vienu grādu, tad attiecīgi lapu dzeltēšana, krāsošanās iestājas piecas sešas dienas vēlāk, kas patiesībā dabā ir ārkārtīgi daudz. Tā ir nedēļa," atzina Kalvāne.
Svarīga gaisa temperatūra un gaisma
Vienlaikus ir atsevišķas sugas, kā āra bērzs vai liepa, kas arī Latvijā bieži aug apstādījumos, sausuma ietekmē sāk dzeltēt agrāk. 2018. gadā, kad bija Eiropā bija viena no sausākajām vasarām, kāda jebkad reģistrēta meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atsevišķām koku sugām lapas dzeltēja jau augusta vidū un beigās.
"Rudenī lielu lomu spēlē divu faktoru kombinācija – gaisa temperatūra un fotoperiods. Līdz ar to gadu no gada rudens var ļoti atšķirties.
Protams, lielu lomu spēlē arī augu ģenētika un iekšējie faktori, kā arī mikroklimats. Cilvēki visticamāk ir pamanījuši, ka pilsētā rudens ir vēlāk, un to nosaka gaisa temperatūra jeb siltumsalas efekts. Savukārt, piemēram, augstienē, ziemeļu daļā rudens ir agrāks," skaidroja Kalvāne.
Lapu krāsošanās ir ļoti saistīta ar pašu augu ģenētiku. Tā nosaka arī to, vai lapas krāsosies dzeltenas vai sarkanas.
"Dzeltenie savienojumi, dzeltenie pigmenti lapās ir arī tad, kad tās ir zaļas. Tad, hlorofilam noārdoties, un tas notiek, jo lapas sāk novecot, pakāpeniski augs sāk pārvietot tos resursus, ko var pārvietot, no tām lapām uz koku, lai lapas var nomest ar vismazākajiem zaudējumiem. Līdz ar to fotosintēzes process lēnām izbeidzas, bet kaut kādā mērā tas vēl turpinās un ir jāuztur, lai kokam būtu laiks pārvietot vajadzīgos resursus. Kad hlorofils ir noārdījies, vienkārši parādās tas dzeltenais pigments, kas tur jau ir bijis tajā lapā," skaidroja Ņičajeva.
Kokiem ir atšķirīgi aizsargmehānismi
Savukārt sarkanie toņi, sarkanie pigmenti var sintezēties, bet var arī nesintezēties. Pat vienam kokam var redzēt, ka daļai tā lapu šis sarkanais pigments ir, bet daļai lapu nav.
"Tur atkal ir dažādas teorijas un pieņēmumi, kāpēc vispār tas notiek, jo kaut ko sintezēt – tas vienmēr prasa arī kaut kādus ieguldījumus, resursus. Ir viedoklis, ka tie sarkanie pigmenti sintezējas vienkārši tāpēc, ka lapās ir pārpalikumi no rezerves barības vielām, ko citādāk koks neizmantotu, bet ir arī ļoti interesanti eksperimenti un pētījumi veikti, ka tomēr tas ir veids, kā novecojušās lapas sevi pasargā no intensīvas gaismas, lai varētu turpināt fotosintēzi apstākļos, kas vairs nav ļoti optimāli šim procesam. Tāpēc arī intensīvā gaismā vairāk veidojas šis sarkanais krāsojums," skaidroja Ņičajeva.
Līdz ar to ir skaidrs, ka meteoroloģiskie apstākļi jeb tas, cik gaišs ir rudens, var ļoti ietekmēt to, vai lapas paliek sarkanas vai nē. Vienlaikus, protams, dažādām koku sugām šis process var ļoti atšķirties. Visi noteikti ir pamanījuši, ka liepu lapas vienmēr ir dzeltenas, bet kļavu – sarkanas.
"Tas vēl ir jautājums, kāpēc vienām sugām ir tā, bet citām ir savādāk. Koku sugām varbūt ir savādāki aizsargmehānismi, jo dzeltenie pigmenti arī var šo lomu pildīt. Laikam dažādi koki vienkārši izvēlas dažādas metodes, kā to darīt," pauda Ņičajeva.
Tāpat noteikti visi ir novērojuši, ka reizēm lapas nepaliek ne dzeltenas, ne sarkanas, bet iezīmējas brūnos toņos. Brūna lapu krāsa nozīmē, ka audi tajās jau ir aizgājuši bojā.
"Ja tās nav kaut kādas slimības, tad visticamāk, ka tā ir kaut kāda ātra, krasa vides ietekme, kādēļ lapas ir aizgājušas bojā un nepaspēj faktiski tā lēnām un pakāpeniski novecot. Teiksim, kad lapas apsalst, jutīgiem augiem tās pa vienu nakti faktiski vienkārši paliek brūnas. Tas varētu būt viens no iemesliem," norādīja Ņičajeva.
Ko dabai un mums nozīmē tas, ka rudens pienāk vēlāk?
"Tas ir ļoti labs jautājums, bet ārkārtīgi sarežģīti atbildams, jo dabā viss ir savstarpēji saistīts. Viens no tādiem pastarpinātajiem riskiem ir tas, ka augšanas sezona pagarinās. Mums liekas, ka tas ir pozitīvi, jo it kā mēs varētu audzēt kultūraugus, kuriem ir nepieciešams garāks augšanas periods, bet te ir arī jāatceras, ka pagarinātais augšanas periods izmaina arī tādu kopējo Co2 bilanci atmosfērā un augos kopumā," norādīja Kalvāne.
Pētniece atzina, ka pētījumu rezultāti šajā jautājumā nav viennozīmīgi. Ir sugas, kas, iespējams, iegūs no tā, ka mūsu atmosfērā nonāks vairāk Co2, bet ir arī tādi pētījumi, kas liecina, ka, piemēram, it īpaši skuju kokus šis palielinātais Co2 daudzums ietekmē diezgan negatīvi.
"Tie, protams, ir eksperimentālie pētījumi, bet jebkas, kas mainās, ietekmē augus un arī mūs – cilvēkus. Barības vielas tā rezultātā arī mainās, un tas izmaina, piemēram, gājputnu aizlidošanu. Pagarinātā sezona, kad ir pieejamas barības vielas putniem, maina kopumā migrāciju un to fizioloģisko stāvokli, kāds ir putniem. Tāpat arī, piemēram, lauksaimniekiem ir diezgan grūti prognozēt, kad sēt ziemājus, jo, ja tas tiks izdarīts agrāk, tie var izstiepties un izaugt garāki, un tad attiecīgi, uznākot kailsalam, zaudējumi tad ir daudz lielāki," skaidroja Kalvāne.
Līdz ar to jārēķinās, ka jebkuras izmaiņas kādā no lielās sistēmas posmiem, ietekmē arī nākamo posmu, un ne tikai ekoloģiskajā skatījumā, bet arī ekonomiskajā un citos.
"Protams, vēl daži pētījumi saka, ka mums ir tā dēvētais rudens tūrisms, kad mēs braucam uz Siguldu šo zelta rudeni skatīties, un pasaulē šādi tūrisma ceļi ir ļoti populāri. Attiecīgi tā rudens krāsošanās nobīde, vai nu agrāk vai nu vēlāk, ietekmē arī tūrismu, kas ir, protams, zaudējumi ekonomikā," atzina Kalvāne.
