Lubānas ezerā Veselības inspekcijas higiēnas ārsts Vladimirs Miņins noņēmis jau atkārtotus ūdens paraugus, lai pārliecinātos, vai peldvietā nav atrodamas zilaļģes.
"Nekādas pazīmes, ka tur aļģes savairojušās, nebija, bet pēc dažām dienām atbrauca arī pašvaldības speciālisti un konstatēja, ka jau sāka vairoties aļģes," skaidroja Miņins.
Zilaļģes ir ne vien viens no izplatītākajiem ūdens piesārņojumiem, bet arī bīstamākajiem.
"Zilaļģes var izveidot, izdalīt toksīnus.
Piemēram, ja cilvēks peldas tādā ūdenī, viņam var būt tā saucamā "peldētāju nieze", izsitumi. Varētu būt vēl kādas ādas [iekaisuma] pazīmes un zarnu trakta traucējumi,"
par biežākajām veselības problēmām, ko izraisa zilaļģes, pastāstīja Miņins.
Pēc atkārtotām pārbaudēm secināts, ka zilaļģes izskaustas, un nu peldvieta ir droša tās apmeklētājiem.
Rēzeknes novada pašvaldības vides speciāliste Ruta Sidorova uzsvēra, ka zilaļģes var pazust arī pēc lietus vai stiprāka vēja, tāpēc pašvaldība drošības pēc veic atkārtotas ūdens analīzes. Pašvaldību pienākums ir katru gadu apsekot peldvietas, izpļaujot niedres, labiekārtojot infrastruktūru, savācot atkritumus.
Uzrunātie iedzīvotāji atzina, ka viņi pievērš uzmanību ūdens izskatam un arī norādēm.
Uz jautājumu, vai pievērš uzmanību ūdes tīrībai, Anželika atbild: "Jā, protams, tāpēc arī nepeldos. Es te sauļojos, pēc tam braucu uz mājām, nomazgājos, kaut kā tā."
Olga: "Prasītos iztīrīt ezera gultni. Sanitārajām normām ir jābūt augstumos."
Artūrs: "Novērtēju vizuāli. Ja ir zīmes, ka nedrīkst peldēties, tad attiecīgi nepeldos. Bet, ja viss ir kārtībā, ir atļauts, tad peldos."
Latvijā reģistrētas 59 oficiālas peldvietas, un visās šobrīd ir prasībām atbilstoši rādītāji. Kopumā tiek apsekotas vairāk nekā 200 peldvietas. Lielākās problēmas, ar ko saskaras pašvaldības, ir neoficiālo peldvietu aizaugšana ar niedrēm.
