Kā par šīs sēnes noderīgumu skaidroja mikologi, zilzaļās hlorociborijas iekrāsotu koksni var izmantot daiļamatniecībā, no tās iegūto zilzaļo pigmentu ksilindeīnu var izmantot mūsdienīgajās zaļajās tehnoloģijās, elektronikā.
Zilzaļā hlorociborija ir askusēne, kas aug uz trupošas lapkoku koksnes. Sēnes sīko kausveida vai lāpstiņveida augļķermeņu izmērs ir līdz vienam centimetram diametrā, tomēr tie parasti aug grupās un košās krāsas dēļ ir viegli pamanāmi. Augļķermeņi dabā parasti ir novērojami no augusta līdz novembrim, paretam – arī citos mēnešos. Micēlija iekrāsotu zilzaļu koksni dabā var atrast visu gadu.
Sēne nav lietojama uzturā, bet tai ir vairākas pielietojuma iespējas citās jomās. Zilzaļo koksni izmanto amatniecībā, piemēram, intarsijā. Itālijā zaļās koksnes lietošanas vēsture sniedzas līdz pat 15. gadsimtā veidotām intarsijām. Latvijā to savā daiļradē ir izmantojis koktēlnieks Pēteris Graudulis. Zilzaļo hlorociboriju mēģina pielietot arī dzijas un auduma krāsošanā. Šobrīd zinātnieki pēta hlorociborijas zaļā pigmenta ksilindeīna (xylindein) izmantošanas iespējas optoelektronikas jomā, pigmentam ir potenciāls pielietojums kā perspektīvam organiskas izcelsmes pusvadītājam, skaidroja mikologi.
