Sēņošanas tradīcija ir populāra teju katrā Latvijas ģimenē, un vienmēr ir teikts, ka mežā var ņemt tikai tās sēnes, kuras ir jau zināmas. Tāpēc, lai savas zināšanas uzlabotu, apmeklētāji teju katru izstādē apskatāmo sēni kārtīgi pēta.
"Mēs ar vīru esam ļoti čakli sēņotāji, un par dažām sēnēm mēs tā īsti nezinām – ir vai nav ēdamas. Tāpēc nācām skatīties. Uzzināju. Piemēram, mikologs rādīja tās sēnes – kliņģerītes! Tādas nezināju un droši vien arī grozā neliktu. Bet viņš teica, ka ļoti vērtīgas esot," atzīst Zinta.
Ilze savukārt ir izbrīnīta: "Mums pašām tagad brīnumi ir, jo mēs tādas bērzlapes pilnīgi noteikti esam lasījuši, un, izrādās, tās nedrīkst ēst."
Ekspozīcijā apskatāmas apmēram 200 ēdamas, neēdamas, indīgas un arī aizsargājamas sēņu sugas. Mikoloģe stāsta – lai izstādē būtu pēc iespējas vairāk sēņu, gandrīz katrs muzejnieks šonedēļ bijis mežā. Taču ar savu nejaušo atradumu talkā nākusi arī Līga, kuras draudzene strādā muzejā.
"Es atradu šādas sēnes mežā šovasar un nofočēju, un viņa man teica: "Jā, tā ir tā rudens taurene", un viņa lūdza, lai es šodien no Siguldas viņu atvedu. Es tikai vienā vietā zinu, kur tās aug, un citā vietā neesmu redzējusi. Taču viņas ir grūti pamanīt, viņas tik tumšas ir, un tagad tās lapas ir... It kā ir garšīgas," stāsta Līga.
Izstādes galvenais mērķis ir parādīt, cik daudzveidīgas sēnes Latvijā var atrast un kādos veidos tās var izmantot.
"Šogad mēs varbūt īpaši pārsteidzam ar to, ka mums ir apskatāma sēne, kas aug uz govs ragiem. Ir apskatāms pirmo reizi tāds zvaigžņu pūpēdis, kuram ir ļoti ciets apvalks, saplaisājis, un izskatās pēc zvaigznes ar putošu vidu," stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere.
Arī apmeklētāji var iesaistīties un uz Dabas muzeju nest atrastās sēnes, jo bieži vien tieši tādā veidā mikologu rokās nonākuši vērtīgi eksemplāri. Izstāde apskatāma līdz nedēļas beigām.
