ASV Viskonsinas Universitātes eksperti uzskata, ka "El Ninjo" iespējamība ir apmēram 90 procenti. Tā laikā Klusā okeāna virsmas ūdens temperatūra pieaug par apmēram pusgrādu, kas veicina ūdens iztvaikošanu un maina ūdens straumju un globālo gaisa cirkulāciju.
Vislielākā ietekme tam ir uz Dienvidu puslodi, piemēram, Austrālijā un Dienvidamerikas ziemeļu daļā gaidāms sausums, bet Dienvidamerikas dienvidos – ilgstošas lietavas.
Atlantijas okeānā šajā periodā ir mazāk viesuļvētru, bet Klusajā okeānā – vairāk. Eiropu globālais fenomens ietekmēs mazāk.
Pagaidām nav skaidra tā saistība ar cilvēka veicinātajām klimata izmaiņām, taču 2016. un arī 1998. gadā spēcīgie "El Ninjo" bija viens no karstuma rekordu iemesliem, un tādi, visticamāk, gaidāmi arī nākamgad.
Eksperti arī atgādina, ka tikai šī gada sākumā beidzās neparasti ilgā un spēcīgā pretējā dabas parādība – "La Ninja" jeb Klusā okeāna atdzišana. Tā veicināja sausumu ASV rietumu daļā un deva papildu spēku Atlantijas viesuļvētru sezonai.