Kā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis, ieteikums nepeldēties ir maigākā aizlieguma forma un pamatā attiecas uz jutīgākajām sabiedrības grupām – maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Tikmēr aizliegums peldēties ir jāievēro visiem.
Mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ joprojām nav ieteicams peldēties Jūrmalas peldvietās Bulduros, Dubultos, Dzintaros, Lielupē, Majoros un Pumpuros, kā arī Jelgavas Lielupes peldvietā "Lielupes labā krasta peldvieta".
Tā kā Jūrmalas un Jelgavas valstspilsētu pašvaldībās turpinās plūdu ūdens novadīšana no applūdušajām teritorijām, VI iesaka nepeldēties arī Jūrmalas jūras peldvietās Jaunķemeros, Vaivaros un Kauguros, Jūrmalas Lielupes Ezeru ielas peldvietā un Priedainē, kā arī Jelgavas Lielupes peldvietā Pasta sala.
Savukārt Rāznas ezera peldvieta "Lipuški" joprojām ir slēgta, kamēr peldvietas zonā norisinās būvniecības darbi. Būvniecības objektā peldsezonas laikā peldēties ir aizliegts.
Pārējās 42 oficiālajās peldvietās peldēties ir atļauts. Šīs nedēļas laikā Inspekcija turpinās precizēt peldvietu ūdens paraugu mikrobioloģisko analīžu rezultātus.
Kā norādīja Rīgas domē, līdz pārējo ūdens analīžu rezultātu saņemšanai Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina pagaidām atturēties no peldēšanās iedzīvotāju iecienītajās neoficiālajās peldēšanās vietās, jo, ņemot vērā lielo lietus ūdeņu daudzumu, kas ieplūdis ūdenstilpēs, pagaidām nevar spriest par peldūdens kvalitāti. Jāņem vērā, ka ir applūdušas daudzas teritorijas un pagrabi, tāpēc ūdenī var būt nokļuvis dažāda veida piesārņojums, piemēram, no kādām materiālu glabāšanas vietām vai sausajām tualetēm.
Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments peldsezonas laikā ik mēnesi organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 24 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm. Pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.
Veselības inspekcijas pārstāvis Kadiķis norādīja: "Labā ziņa ir tāda, ka šis fekālais piesārņojums, viss mikrobioloģiskais sastāvs, kas tur ir, nokļūstot dabas ūdeņos, tie mikrobi neturpina vairoties, viņi vienkārši tur kādu laiku uzturas un pamazām atmirst."
Sekot līdzi oficiālo peldvietu ūdens kvalitātei var Veselības inspekcijas mājaslapā.
Kā skaidroja VI, veicot mikrobioloģiskās analīzes, laboratorijā tiek noteikti divi mikrobioloģiskie rādītāji – zarnu nūjiņu (Escherichia coli jeb E.coli) un zarnu enterokoku koncentrācija ūdenī. Šie rādītāji kalpo par indikatoriem iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai un var liecināt par slimību izraisošo patogēno baktēriju un vīrusu klātbūtni ūdenī. Savukārt vizuāli ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī zilaļģu savairošanās procesam.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
