Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" vadošais pētnieks Ēriks Krūze rāda institūta saldētavā nogādātos apaļos jūras grunduļus, kas Baltijas jūrā ir invazīva suga.
Viņš skaidroja: "Skatāmies bioloģiskos parametrus, un šogad uzsākām skatīties ķīmiskos rādītājus, piemēram, cik viņi ir labi lietojami pārtikā, vai satur kādus smagos metālus. Kā viņi būtu labāk izmantojami – dzīvnieku barībā vai tieši otrādi cilvēkiem vairāk dot ēst. Tādos paraugos mums viņi nāk."
Krūze norādīja, ka jūrā sāk parādīties vēl kāda invazīva suga – krabji, kuru agrāk te nebija. "Šī ir jauna suga, pēdējos gados sāk parādīties dubļu krabji. Un otri ir Ķīnas cimdiņkrabji. Šie mums jau ir no 90. gadiem. Zvejnieki viņus noķer. Pienākums ir nelaist viņus vaļā, nodot mums tālāk," sacīja Krūze, paskaidrojot,
ka arī tā ir invazīva suga, taču līdz šim tā arī nav noķerts neviens Ķīnas cimdiņkrabju mazulis – tas nozīmē, ka tie šeit nevairojas. Cik tos ieved, tik to šeit ir.
Tikmēr apaļie jūras grunduļi dzīvo un vairojas mūsu jūrā itin labi. Pēdējos gados to populācija ir nemainīga. Pētnieks Krūze norādīja: "Latvijā viņš nonāca tāpat kā visā Baltijas jūrā. Sākotnēji, 90. gadu vidū, pirmie noķeršanas gadījumi tika konstatēti Polijā. Tur tika pierādīts, ka viņi šeit nonākuši ar kuģu balasta ūdeņiem no Kaspijas jūras, Melnās jūras reģioniem."
Galvenie riski, ko rada apaļais jūras grundulis, ir nelabvēlīga ietekme uz vietējo ekosistēmu. Tas ir plēsējs, kas ēd mazo zivju mazuļus, kāpurus, zivju olas. Jūras grunduļi ir konkurenti vietējām sugām par to pašu barības bāzi.
Bet ir arī pozitīvie aspekti – tie ir labs barības objekts plēsīgajām zivīm. "Esam novērojuši, ka, piemēram, mencas, akmeņbutes, asari ļoti efektīvi barojas ar viņiem. Bet tālāk šī ietekme uz ekosistēmas barības ķēdi vēl nav zināma. Mēs vēl viņu pētām, skatāmies, modelējam," norādīja pētnieks.
Viņš skaidroja, ka Latvija kļuvusi par vienu no veiksmīgākajām zvejas vietām pasaulē, kur tiek zvejots apaļais jūras grundulis. Vietējiem iedzīvotājiem šī zivs nav pieprasīta, bet tā tiek eksportēta uz citām zemēm. Zvejnieki tiek aicināti ziņot par noķertiem, iezīmētiem jūras grunduļiem. Zinātniekus arī interesē, cik tālu šīs zivis ir sākušas izplatīties Latvijas saldūdeņos.
Bet jūra nesastāv tikai no zivīm, tā ir bagāta arī ar dažādām putnu sugām, kuru populāciju un sugu dažādību un pārmaiņas tajā pēta ornitologi.
Ornitologs Pēteris Daknis norādīja: "Jūras putniem monitorēšana drusku citādāka nekā klasiskā izpratnē ligzdojošiem putniem, jo jūras putni tur uzturas neligzdošanas laikā. Jūra ir liela. Ar binokli un teleskopu visu nevar redzēt. Tāpēc putnus skaita arī ar aviosuzskaiti. Katru gadu ar lidmašīnu apseko citreiz vairāk, citreiz mazāk. Pilnās uzskaites pa visu akvatoriju ir reizi četros gados."
Pēc iegūtajiem datiem, kas tiek apkopoti vairāku gadu garumā, varēs izdarīt secinājumus par dažādu putnu sugu populāciju, izplatību un noteikt, kuras sugas ir jāaizsargā.
