Cīņa par sēnēm
Vasara tuvojas beigām. Atkal pienācis laiks pieskarties kādai aktuālai tēmai, jo mežos, kā ik gadu, pieaug cepurīšu sēņu augļķermeņu daudzums. Tēma – atgādinājums, ka cilvēki, protams, nav vienīgie radījumi, kuriem garšo sēnes. Sēnes ēd arī daudzu sugu dzīvnieki. Turklāt daļa no viņiem par ēdamām atzīst tās sugas, kuras ļaudis parasti pārtikā nelieto.
Panašķēties ar sēņu augļķermeņiem nereti mēdz mūsu (cilvēku) klases biedri, proti, zīdītāji. Pirmkārt, te jāmin grauzēji (konkrēti – vāveres, peļveidīgie), pēc tam jānorāda uz pārnadžiem (mežacūkām, briežveidīgajiem).
Kur netrūkst valgmes, tur ar sēnēm gan barojas, gan mielojas gliemeži. Īpaši kāri uz tām ir dažādi kailgliemeži. Sēnes garšo jebkura izmēra kailgliemežiem. Nokļuvuši uz sēnēm, šie dzīvnieki izrāda apbrīnojamu ēstgribu. Viņu iekārotās sēnes, ja netiek pavisam nobeigtas, tad parasti tiek vismaz pamatīgi izrobotas.
Sēnes nereti vairāk vai mazāk izrobo arī noteikti insekti, visbiežāk (bet ne tikai) visādu sugu pieaugušās vaboles. Prāvākās no tām, piemēram, bambali, spēj dažu labu sēni visai ātri ne vien krietni sagrauzt, bet pat burtiski sasmalcināt driskās.
Tomēr negausīgākie dzīvnieki sēņēdāji ir kukaiņu kāpuri – tie kukaiņu kāpuri, kuri sēņu augļķermeņos attīstās, jo viņi sēnēs rod sev ne vien barotni, bet arī mitekli. Tautā sēnēs mītošos kukaiņu kāpurus parasti aplami dēvē par "sēņu tārpiem".
Kā kāpuri sēnēs rodas? Nu, protams,- izšķiļas no pieaugušo kukaiņu iedētajām oliņām.
Dažādās Latvijas sēnēs mājo kopumā simtiem sugu insektu kāpuri. Par to, lai šie radījumi sēnēs atrastos, visčaklāk rūpējas daždažādu sugu pieaugušie divspārņu kārtas pārstāvji. No savu pēcnācēju uzticēšanas sēnēm nevairās arī diezgan daudzu sugu vaboles. Oliņas sēnēs, protams, dēj vēl virkne citām kārtām piederīgu kukaiņu.
Daļa insektu sugu šauri specializējušās uz noteiktām sēņu sugām. Taču ir arī maz izvēlīgas sugas. Pateicoties tām, ļoti bieži vienā un tajā pašā sēnes augļķermenī vienkop vienlaicīgi mīt vairāku sugu kukaiņu jaunā paaudze.
Starp citu, pateicoties maz izvēlīgām sugām, nu jau arvien biežāk insektu kāpuru apdzīvotas kļūst agrāk šai ziņā visnotaļ "tīrās" Latvijā invazīvās sēnes – dzīslkāta bekas (kukaiņi tām pakāpeniski pielāgojas, var teikt, evolucionē).
Ļoti daudzi insekti nemaz nevar attīstīties, kāpura stadiju neizdzīvojot sēnēs. Piemēram, atbilstoši nosaukumam, sēnēs aizrit visu sēņmušu un sēņodiņu bērnība. Sēņodiņu kāpuri atrasti arī cilvēku par indīgajām klasificētajās sēnēs, tostarp dažādās mušmirēs.
Toties gailenēs kukaiņu kāpurus parasti nav viegli uziet pat tad, ja tos mērķtiecīgi meklē. Retumis šajās šķiedrainajās un kukaiņiem neveselīgajās sēnēs iemājo vien par "drātstārpiem" sauktie, dzeltenie, ar cietu un biezu aizsargapvalku klātie vaboļu sprakšķu kāpuri. (Sprakšķu kāpuri gan nav izvēlīgi – viņi atrodami daudzu sugu sēnēs, ne tikai gailenēs.)
Sēnēs dzīvo arī tie kukaiņu kāpuri, kuri pārtiek no sēņēdājiem kukaiņu kāpuriem, konkrēti, vienas otras sugas parazītlapseņu mātītes iedēj savas oliņas sēnēs mītošu divspārņu kāpuros – padara divspārņu bērnus par savu bērnu barotavām.
No sēnēm, starp citu, pārtiek arī īsti tārpi – velteniskie tārpi nematodes. Vairākums sēnēs mītošo nematožu sugu gan ir pavisam nelieli dzīvnieciņi – mazi, mazi tārpiņi, kas ieraugāmi tikai ar palielinošu ierīču palīdzību.
Gandrīz vienmēr kādu kustoņu vairāk vai mazāk apdzīvotas ir pāraugušās sēnes. Ja vien cilvēks nevēlas apēst ļoti daudz kukaiņu, sēņojot viņam jāatstāj visas pāraugušās sēnes mežā vaislai – lai vējš un dzīvnieki izplata to sporas! Jāliek grozā tikai jaunus augļķermeņus! Taču vienalga der paturēt prātā -
ir kukaiņi, kuri daudz nevilcinās ar dēšanu, tāpēc nereti pavisam nelielās – vēl zemē vai sūnās apslēptās un arī tikko no substrāta izlīdušās – sēņu cepurītēs bieži vien mēdz būt oliņas vai pat jau mazi kāpuriņi.
Kamēr sēnēs esošie insektu pēcnācēji vēl atrodas oliņas stadijā vai ir nesen izšķīlušies, daļu no viņiem ar neapbruņotu cilvēka aci grūti ieraudzīt vai vispār nevar ieraudzīt. Tāpēc, mielojoties ar savvaļā augušām, it kā "no tārpiem tīrām" sēnēm, ne viens vien cilvēks, pats to nenojaušot, apēd krietnu porciju kukaiņu jaunās paaudzes. Plus, vēl var tikt notiesāta zināma deva sīko īsto tārpiņu jeb nematožu.
Aizraujoši stāsti par dabu
