"Mums ir jauns globāls priekšstats par plastmasas piesārņojuma apjomu - cik daudz tas nonāk vidē. Mēs lēšam, ka apmēram 52 miljoni tonnu plastmasas, kas tiek uzskatīti par cietiem sadzīves atkritumiem, patiešām nonāk vidē," sacīja Līdsas universitātes profesors Kostas Velis.
Cieto atkritumu savākšanas pakalpojumi pasaulē nav pieejami 1,2 miljardiem cilvēku, un tie plastmasu spiesti izmest vai sadedzināt. Lielākā "grēciniece" ir Nigērijas galvaspilsētā Lagosa, un tai seko Ņūdeli, Luanda un Karači.
Ja nepareizi sadedzināto atkritumu kaitējumu mēs tieši nevaram konstatēt, tad izmestie sintētiskie materiāli rada nepatīkamus skatus daudzviet pasaulē, tai skaitā okeānā.
Zinātnieku uzmanības degpunktā patlaban ir arī iespējamā mikroplastmasas ietekme uz cilvēku veselību. Tāpēc ievērību pelna jebkurš veids, kā risināt problēmu, tai skaitā, no atkritumiem ražot jaunus produktus.
Piemēram, Ēģiptē, kur katru gadu izmet 4,5 miljonus tonnu plastmasas, kāds uzņēmums no tās ražo flīzes. Tehnoloģija ļauj no atkritumiem radīt apmēram 40 produktus, tai skaitā ķieģeļus un mēbeles.
