"Suns ir ļoti ekskluzīva lieta, dārgs prieks, un visiem tas nav vajadzīgs," uzsvēra Latvijas sabiedrisko mediju raidījuma "Ķepa uz sirds" veidotāja un žurnāliste Inese Kreicberga. "Būšu skarba – dzīvnieku labturības jautājumos dzīvojam viduslaikos, daudz kas nav sakārtots," viņa teica, norādot, ka striktākas labturības prasības ir vajadzīgas obligāti.
Kreicberga atsaucās uz raidījuma pasūtīto SKDS aptauju, kurā atainojas – to, ka suni var turēt pie ķēdes, atbalsta 38% cilvēku, bet pret suņu turēšanu pie ķēdes ir 38,5%. "Trakākais manā izpratnē ir tas, ka 23% cilvēku nav viedokļa," viņa piebilda.
Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis norādīja, ka Latvijas veterinārārsti savā praksē saskaras ne tikai ar nespēju rūpēties par dzīvnieku, nespēju rūpēties par slimu dzīvnieku, bet arī ar nolaidību un cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem.
Dūrītis pauda, ka šajā ziņā problēmas ir ar sabiedrības izpratni:
"Gribētu teikt, ka sabiedrība ir diezgan toleranta pret nežēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem un vispār pret dzīvību."
Viņš gan atzina, ka mums ir ļoti viegli pieejami dzīvnieki, gandrīz katrs, kurš vēlas dzīvnieku, to arī var iegūt. Viņaprāt, daudz nopietnāk būtu jāskatās uz to, kā cilvēks, kurš nav gatavs dzīvniekam, vispār pie tā tiek.
"Te jāskatās arī uz dzīvnieku patversmju pusi, ir jādomā, kā izvērtēt cilvēkus, kuri piesakās paņemt dzīvniekus, jo īpaši slimus dzīvniekus. Vajadzētu noskaidrot, pirms cilvēks pieņem bieži emocionālo lēmumu, vai cilvēks ir tam gatavs," sacīja Dūrītis, taču Kreicberga oponēja, norādot, ka pie dzīvnieka itin viegli var tikt arī ar sludinājumu portālu starpniecību.
Gan Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta, dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietnieks Ģirts Stenders, gan Dūrītis norādīja, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā tiek virzīti grozījumi, kas skars arī sludinājumus, piemēram, būs jānorāda dzīvnieka identifikācija, tam jābūt vakcinētam, ar izsniegtu dokumentu un reģistrētam.
