Par dabu kā kapitālu tiek runāts jau ilgstoši, tāpat tiek veikti dažādi aprēķini, kas it kā pārvērš dabas vērtības naudas izteiksmē, aprēķinot, piemēram, cik miljonu dolāru vērti ir boreālie meži, ja tie netiek nocirsti, bet tikai apsaimniekoti.
"Es domāju, ka šādu aprēķinu patiesā jēga ir tikai parādīt to, ka ir lielas ekosistēmas, kuru vērtību var aprēķināt ļoti lielos skaitļos.
Tā ir prāta spēle savā ziņā – paskatīties uz dabu no naudas viedokļa un saprast, ka tas ir daudz. Es domāju, ka tas ir tas svarīgākais, ka tas tiešām ir daudz," norādīja Kušners.
Dabas kapitāla aprēķini ļauj apzināties, ka videi ap mums var būt finansiāla vērtība, un šī vērtība bieži vien ir ļoti liela – lielāka nekā lielākajai daļai preču, ko varam iegādāties. Tomēr dabas kapitālu nepārvērš ekonomiskajā kapitālā, bet gan saglabā.
Var rasties jautājums, kā šis dabas kapitāls tiek saglabāts. Pareizos aprēķinos ir jāņem vērā arī dabas rekreatīvās funkcijas, klimata funkcijas un citas netiešās saiknes ar ekonomisko labumu, kas nāk no ekosistēmām.
Latvijas Dabas fonds (LDF) šajos mēnešos vairākās pašvaldības – Olainē, Jelgavā, Ādažos un Bauskā – rīko diskusijas par to, kas dabā vērtīgs, un kā mēs to izsakām naudā un dažādos labumos. Kā norādīja LDF pārstāve: "Latvijā grūtāk ir runāt par dabas katastrofām, krīzēm un arī bioloģiskās daudzveidības zudumu, jo tīri emocionāli un vizuāli mums var šķist, ka mums ir daudz neskartas dabas. To ir ļoti grūti izskaidrot, ka zaļums vien nenozīmē bioloģisko daudzveidību un mums ir daudz, vienkāršoti izsakoties, mazkvalitatīvas dabas, bet ar bioloģisko daudzveidību mums jau problēmas ir ļoti lielas."
Līdz ar to dabas vērtību pārnešana ciparos un formulējums – dabas kapitāls – , iespējams, skan atsvešināti, bet aicina diskutēt un aizdomāties par dabas vērtību.
"Dabas kapitāla ideja ir balstīta priekšstatā par to, ka mēs mēģinām izzināt vēl viena kapitāla jeb dabas kā aktīva, ekonomikas terminoloģijā sakot, jēgu, kuru var pārvērst naudā, jo ekonomika ir par naudu," skaidroja Kušners.
Lai to paveiktu, pirmkārt, vispār jāsaprot, kur slēpjas ekonomiskā jēga. Kušners vērtēja, ka tas var būt ļoti vērtīgi, jo bieži vien cilvēki pat neapzinās, cik ļoti mūsdienu ekonomika joprojām ir iesakņota dabā. Arī tehnoloģiju un digitalizācijas dziļākās saknes aug resursos, kas saistīti ar dabu.
"Dabas loma mūsdienu ekonomikā tiek mērīta ar dažādām metodēm, bet tie ir desmiti procentu. Tātad pietiekami liela daļa no ekonomikas ir dziļi iesakņota dabā. Citi saka, ka pat lielākā daļa," norādīja Kušners.
Vienlaikus ir svarīgi atcerēties, ka daba ir daļa no mūsu eksistences biofizikālā ietvara, nevis tikai ekonomisks labums. Proti, mūsu bez dabas nebūtu.
"Daba ir kaut kas vairāk, tas ir ietvars. Līdz ar to, runājot par dabas kapitālu, mēs drusku tā kā nosēdinām augstāka līmeņa lietu uz zemāku, bet, lai sāktu diskusiju ar tiem, kam vispār nav skaidrs, kāpēc ir vajadzīga daba mūsdienu pasaulē un kāda tam saikne ar ekonomiku, tā ir ļoti laba un interesanta pieeja," vērtēja Kušners.
Viņš atgādināja, ka dabas kapitāls un dabas resursi ekonomiskā labuma gūšanai ir jāmāk izmantot tā, lai nākotnes paaudzes nevēlētos mums atriebties.
"Svarīgi apzināties, kāda ir tā robeža dabai, cik tālu mēs varam iet, cik tālu mēs varam dabu mēģināt ietekmēt un joprojām sagaidīt, ka tā saglabāsies kā stabila sistēma, kas nodrošina cilvēci. Šīs atziņas, manuprāt, ir jau pietiekami lielā apjomā saģenerētas pasaulē, bet nav pretī politisko un ekonomisko lēmumu," vērtēja Kušners.
Baltvilka sprieda – pie tā vainojams fakts, ka politikā bieži vien lielāka uzmanība tiek pievērsta īstermiņa risinājumiem un ātriem rezultātiem.
"Bet sekas, kas iestājas pēc tam, kad mēs izturamies pret dabu, nerespektējot tās robežas un iespējas, mēs visbiežāk nevaram redzēt uzreiz. Tās nāk pamazām, un tās nāk vidējā un ilgākā termiņā. Tā ir ļoti būtiska problēma, kas ierobežo ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu," skaidroja Baltvilka.
Baltvilka atzina, ka Latvijas dabas kapitāls jeb dabas vērtība krītas un turpina būt negatīva, taču viņa liek cerības uz nesen spēkā stājušos Dabas atjaunošanas regulu.
"Mēs daudz esam runājuši par dabiskajām pļavām, ka tās faktiski vairs ir tikai viens procents – tās, kuras tiešām varam saukt par dabiskajām pļavām Latvijā. Arī mežu ekosistēmas pasliktinās. Faktiski mūsu uzdevums tagad ir atjaunot mežus, pļavas, purvus, un es ļoti gribu cerēt, ka pēc 10 gadiem mēs jau būsim augstākā punktā, nekā tagad. Tā negatīvā tendence mums būtu jāapstādina," pauda Baltvilka.
