Augusta nogalē AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) dabas liegumā "Ziemupe" Dienvidkurzemes novadā uzsākta krokainās rozes (Rosa rugosa) ierobežošana aptuveni 10 hektāru lielā platībā. Tā izplatās jūras krastā, negatīvi ietekmējot pašmāju augus un aizsargājamos biotopus.
ĪSUMĀ:
- 20. gadsimta pirmajā pusē krokainā roze ievesta Latvijā kā krāšņumaugs un atsevišķās vietās piejūrā mērķtiecīgi stādīta gan rekreācijas nolūkos – apmeklētāju plūsmas regulēšanai un skaistumam –, gan kāpu nostiprināšanai.
- Krokaino rozi dabas liegumā "Ziemupe" ierobežo ar cilvēka roku spēku – izrokot to ar lāpstu.
- Invazīvo augu mēģinās ierobežot arī ar dedzināšanu un rakšanu ar tehniku. Pēc tam būs secinājumi par to, kura metode konkrētā vietā ir visefektīvākā un kuru varētu izmantot arī turpmāk citu teritoriju apsaimniekošanai un cīņai ar šo invazīvo sugu.
- Latvijā nav sakārtots normatīvais regulējums invazīvo sugu ierobežošanai. Ministru kabineta noteikumos pagaidām ir tikai viena invazīva suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky).
"Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā krokainā roze ar katru gadu ir arvien vairāk. Kad sākām pirms 14 gadiem apsaimniekot laukumu, te bija mazs pudurītis. Tagad tas ir desmitkāršojies," norādīja ziemupniece Daiga Kadeģe, kura ikdienā strādā Ziemupes stāvlaukumā – atpūtas vietā uzņem tūristus un rīko dažādus pasākumus.
Kadeģe stāstīja, ka arī pašiem krokainās rozes ziedi šķiet skaisti, tagad tām jau izveidojušies koši augļi. Taču skaistums jūras kāpās ir maldinošs – zem tām neaug pilnīgi nekas un rožu krūmiem cauri nav iespējams izbrist. Problēma kāpās izplatās arvien lielāka: "Ja viena daļa ir tāda, kur tiešām varētu, pēc kādiem paraugiem skatoties, mēģināt nīcināt ārā, tad otra daļa ir kāpās – ir mazliet bail, ja to visu mēģinātu rakt un iznīcināt, tā kāpa [varētu] pazust vai kļūt plūstoša un tiktu noārdīta. Tā ir zināmā mērā dilemma, bet ar kādiem līdzekļiem ir jāsāk cīnīties."
Dārzbēglis, kas pārņem kāpas
Tālo Austrumu suga pie mums un citviet pasaulē stādīta kā košumkrūms, taču kāpās pat mērķtiecīgi. Invazīvā krokainā roze Latvijā ienākusi un izplatījusies dažādos veidos, liecina LVM sniegtā informācija. 20. gadsimta pirmajā pusē tā ievesta kā krāšņumaugs un atsevišķās vietās piejūrā mērķtiecīgi stādīta gan rekreācijas nolūkos – apmeklētāju plūsmas regulēšanai un skaistumam –, gan kāpu nostiprināšanai. Roze kāpās ieaugusi arī kā dārzbēglis (Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus tā.)
Vietā, kur LVM uzsākusi krokainās robežas ierobežošanu atrodas nedaudz tālāk uz ziemeļiem no Ziemupes stāvlaukuma. Tur pirms aptuveni desmit gadiem krokaino rozi jau mēģinājis ierobežot Latvijas Dabas fonds, stāstīja LVM Dienvidkurzemes reģiona vides plānošanas speciāliste Solvita Reine: "Arī tādēļ šajā vietā koncentrācija rozei ir daudz mazāka. Ne velti rozi sauc par invazīvu sugu, tā ir dzīvelīga, ar spēcīgu sakņu sistēmu."
Krokainā roze ir Latvijā labi zināms un izplatīts rožu krūms, kas zied koši sārtiem un lieliem ziediem nevienā vien dārzā.
Rozei jūras piekrastē ir piemēroti augšanas apstākļi un tā izplatās ļoti strauji, apdraudot pašmāju sugas.
Latvijā nepieciešams atveseļot dabiskās dzīvotnes – atklātas piejūras kāpas, īpaši pelēkās kāpas, kas ir nozīmīga dzīvotne dažādām retām sugām.
Rok ar lāpstu vai tehniku un dedzina
LVM Vides projektu vadītājs Ilmārs Bodnieks stāstīja, kā krokaino rozi dabas liegumā "Ziemupe" ierobežo ar cilvēka roku spēku: "Ar lāpstām pelēkās kāpas biotopā tiek izraktas rozes un to saknes. Attiecīgi darbi turpināsies blakus teritorijās, izmantojot divas citas metodes, piemēram, rozes izrokot ar mazgabarīta tehniku."
Teritorija ir sadalīta trīs daļās un katrā tiek pielietota viena no metodēm rozes ierobežošanai, lai pēc tam varētu salīdzināt rezultātus. Vēl viena metode ir dedzināšana. Latvijā līdz šim nepielietota un mūsu vides apstākļos nepārbaudīta, bet citviet Eiropā zināma un atzīta metode.
Ar dedzināšanu netiek nodarīts kaitējums videi, pat pretēji – ar uguni vienlaikus nodedzina kāpām liekās barības vielas.
Darbu vadītājs no uzņēmuma SIA "Akrikola G" Gundars Vītums-Jaunzems skaidroja procesu: "Vajag dabūt koncentrētu liesmu, lai process notiktu produktīvāk, citādi liesma aiziet ne tur, kur vajag un nodedzina ne to, ko vajag. Mēģināsim to darīt koncertētākā veidā. Paraksim vaļā tā, lai virsējā sakne arī nedaudz apdeg."
Latvijas 500 km garajā piekrastē ir sastopami 15 ES aizsargājami biotopi, kas aizņem 0,05% no valsts teritorijas. Dabas liegums "Ziemupe" ir viens no tiem. Lakstaugiem klātajās pelēkajās kāpas rožu izplatība nav vēlama un apdraud tur esošās vērtīgās pašmāju sugas, skaidroja LVM Dienvidkurzemes reģiona vides plānošanas speciāliste Solvita Reine.
"Mūsu darbu teritorijā aug īpaši aizsargājamā vaskulārā augu sugu – jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum), kas Latvijā ir tikai divās pludmalēs – Ziemupē un Užavas pusē, arī smiltāju neļķe (Dianthus arenarius). Šeit ir daudz aizsargājamu augu," uzsvēra Reine.
Nākamgad parauglaukumos tiks veikts monitorings, lai saprastu, kādi ir rezultāti krokainās rozes ierobežošanai. Kā cīnīties ar krokaino rozi, pieredze iegūta arī Zviedrijā, stāstīja LVM Vides komunikācijas vadītāja Kate Beresņeva: "Viņu gadījumā krokainā roze bija vismaz metra augstumā, tiešām ļoti lieli pamatīgi krūmi. Viņi bija piegājuši tam ļoti radikāli. Ar ekskavatoriem burtiski pārrakuši kāpas, izraka visas rozes sešu metru dziļumā. Kāpas uzbēra no jauna. Kad mēs bijām šajās vietās, jau bija pagājuši trīs gadi, kāpas bija dabiski atjaunojušās un izlīdzinājušās."
Krokainās rozes ierobežošana, ko īsteno LVM, iekļauta daudz plašāka projekta ietvaros, ko Latvijā īsteno no 2020. līdz pat 2028. gadam. Projekts ""Natura2000" aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" ilgst astoņus gadus un šobrīd ir pusceļā, tajā iesaistīti desmit partneri, vadošais no tiem ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Projekta kopējais budžets, kas paredz daudz aktivitāšu, ne tikai invazīvo sugu ierobežošanu, ir 19, 49 miljoni eiro, no tiem 60% ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Tas ir ambiciozs projekts, norādīja LVM pārstāvis Bodnieks, uzsverot tajā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lomu.
"Iegūstot informāciju un rezultātus par aktivitāti, kas notiks šeit un pēdējos gados ir realizēta citos projektos – to visu apkopojot, veidos jaunu dabas aizsardzības sistēmu, optimizējot un pārskatot jau esošo "Natura2000" ES aizsargājamo dabas teritoriju tīklu, kas Latvijā veido ap 333 teritorijām," norādīja Bodnieks.
Kopā pēta piecu invazīvo sugu ierobežošanu
Testēšanas metode ar krokainās rozes ierobežošanu ir tikai viens no pieciem invazīvo sugu ierobežošanas pasākumiem. Projektā "LIFE-IP LatViaNature" īsteno Latvijā līdz šim plašāko zinātnisko pētījumu par invazīvo sugu ierobežošanu – tiek pētītas piecu bīstamo invazīvo sugu ierobežošanas metodes 13 pilotteritorijās visā Latvijā, kopumā vairāk nekā 100 hektāru platībā. Katrai no projektā pētāmajām invazīvajām sugām – Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava – zinātnieki izraudzījušies vairākas dabai draudzīgas ierobežošanas metodes. "Šīm sugām katrai testētas vismaz divas trīs inovatīvas metodes, kā iespējami lētāk, veiksmīgāk un efektīvāk tikt ar tām galā," norādīja projekta "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska.
Krokainai rozei Dabas liegumā "Ziemupe" tā ir vienīgā vieta pilotprojekta ietvaros, skaidroja LVM vides projektu vadītājs Bodnieks. Darbu īstenošana Ziemupē izmaksās 10 036,47 EUR (bez PVN). Par šādu summu noslēgts līgums ar darbu veicēju.
"Šī ir arī īpaši aizsargāja teritorija ar saviem ierobežojumiem citu sugu aizsardzībai, tajā skaitā putnu sugu. Nav tā, ka visu cauru gadu te var saimniekot.
Ir plašs plānošanas periods, kura laikā ir jāsaprot, kad un ko drīkstēs darīt, kad tehnika varēs cauri braukt, kādas ir mikrolieguma teritorijas, kurās iespējams ligzdo kādas īpaši aizsargājamas putnu sugas," skaidroja Bodnieks.
Pēc testēšanas metožu rezultātu iegūšanas būs secinājumi par to, kura metode konkrēti šeit būs visefektīvākā un kuru varētu izmantot arī turpmāk citu teritoriju apsaimniekošanai un cīņai ar šo invazīvo sugu.
Ministru kabineta noteikumos invazīvs ir tikai latvānis
Atslēgas vārdi ir zināšanas un izpratne par to, kas notiek ar invazīvajām sugām. Vēl nepieciešams sadarboties, taču, lai saprastu, kā pareizi rīkoties, ir jāpēta, kā invazīvie augi uzvedas un vai visiem jāpievērš pastiprināta uzmanība. Latvijā Ministru kabineta noteikumos ir tikai viena invazīva suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky). To Latvijā savulaik ieveda lopbarības vajadzībām.
"Latvijas invazīvo sugu sarakstam būtu jābūt garākam, jo mēs nevaram vienkārši aiztaisīt acis un ausis un tēlot, ka problēmas nav.
Es gribētu redzēt kaut vienu zemes īpašnieku, kura īpašumā, piemēram, ir Spānijas kailgliemezis, un kurš teiktu: "Nē, viss kārtībā, tā nav problēma." Pašreiz mēs bēgam no realitātes. Trešā lieta – ir jāsakārto normatīvais regulējums, darbs notiek attiecībā uz invazīvajām sugām, bet tas notiek ļoti lēni," skaidroja invazīvo sugu eksperte Rutkovska.
Latvijā nav sakārtots normatīvais regulējums, uzsvēra eksperte: "[ES] ir saraksts invazīvajām sugām, kurā pašreiz ir 88 sugas. Ja iekļautas regulā, tas nozīmē, ka visām dalībvalstīm ir jācīnās ar šo sugu. Mēs buksējam. Pagājušā gadā tika uzsākta tiesvedība pret Latviju invazīvo sugu jautājumā. Tas ir tikai laika jautājums, kad ES normas tiks prasītas arvien vairāk. Mēs nevaram no tā izvairīties." Pēc tam, kad Eiropas Komisija 2023. gadā vērsās ES Tiesā pret Latviju par to, ka nav izstrādāts Eiropas dabai kaitīgo sugu apkarošanas plāns, Latvija šo plānu iesniedza. Pēcāk VARAM akcentēja, ka tiesvedības process ir izbeigts.
Svarīga būs arī sabiedrības līdzdalība, jo vēl ir daudz nezināmā un pietrūkst pētījumu tieši piekrastes kāpās, kur sastopamas tādas invazīvas sugas kā tatārijas salāts, pabērzu smiltsērkšķis, vārpainā korinte, sudraba eleagns un jau minētā krokainā roze, ar ko uzsākta cīņa. DAP aicina iedzīvotājus izmantot mājas lapu www.invazivs.lv kur pieejama plaša informācija par invazīvajām sugām un to ierobežošanas metodēm, tas ir viens no projekta rezultātiem.
"Mums ir jāsaprot, kas ir labākās metodes, kā ar šo sugu cīnīties. Metodes, ko varēs izmantot jebkurš zemes īpašnieks, kur jau ir plašas invāzijas vai invāzijas, kas tikai tagad sākas. Neatkarīgi, vai tas ir privātais zemes īpašnieks, pašvaldības vai valsts uzņēmumi," skaidroja "LatViaNature" invazīvo sugu eksperte Rutkovska.
Vienlaikus aicina cilvēkus ziņot par invazīvajām sugām, tā kopīgi iesaistoties cīņā pret agresīvajiem ienācējiem. Invazīvo sugu eksperte spriež, ka Latvijā invazīvo sugu ierobežošanas kontekstā esam tikai ceļa sākumā un problēmjautājumu vēl ir ļoti daudz.
