Tā dēvētās gļotsēnes nav ne augi, ne sēnes, ne dzīvnieki, jo tām ir pilnīgi atšķirīgs dzīves cikls: "Dzīves sākumā gļotsēnēm redzamā stadija ir plazmodijs, kas ir līdzīgs jēlam olas baltumam. Tas var pārvietoties, reaģējot uz gaismu un mitrumu. Kad plazmodijs ir jauns, tam vajag baroties tumšās, mitrās vietās. Tas dzīvo, piemēram, kritalās, kur ir baktērijas."
Kad plazmodijs ir nobriedis un gatavs vairoties, tas izlien saulītē un siltumā, un, līdzīgi kā sēne, nobriedina sporas. "Tad spora nokļūst mitrā, tumšā vietā, un no tās piedzimst vienšūnis. Tas ir pats, pats sākums, ko mēs neredzam ar aci. Vienšūnis un sēne ir tāds interesants apvienojums. Tāpēc ir gļotsēne," stāsta pētniece.
Gļotsēņu pētniecība Latvijā vēl nesen bija atstāta novārtā, tomēr pēdējo piecu gadu laikā tā ir ļoti aktivizējusies.
Līdz tam Latvijā bija konstatētas aptuveni 100 gļotsēņu sugas, bet pagājušajā gadā publicētajā zinātniskajā rakstā minētas 230 sugas. Turklāt pie mums ir atklātas daudzas pasaulē reti sastopamas gļotsēņu sugas. Kopā ar gļotsēņu pētnieci Klušu, staigājot pa mežu, atrodam koksnes vilkpienaines, kas ir gana izplatīta suga Latvijā.
"Mums Latvijā ir noteiktas jaunas sugas, kas nesen ir izdalītas. Biju devusi paraudziņus vilkpienaiņu pētniekam Dmitro Ļeontjevam, un viņš noteica vienu sugu, kas šobrīd ir procesā, lai to izdalītu kā jaunu sugu pasaulē. Kad viņš pētījumus pabeigs, Latvijas paraudziņš būs starp tiem dažiem, pēc kā tiek izdalīta jauna suga pasaulē," atklāja Kluša.
Gļotsēnes var augt gan uz zemes, gan uz kokiem, gan uz piepēm, gan uz citām sēnēm. Pēc brīža jau pamanām milzīgu klājienu. Pētniece norāda – labi, ka cilvēki nav aizvākuši, bet atstājuši mitrā mežā koka gabalus, kur gļotsēnēm ļoti patīk augt.
Uz kāda bērza kritalas atrodam pumpurītes. Lai noteiktu sugu, paraudziņš tiek paņemts līdzi – rūpīgi ielikts trauciņā, lai nesatraumētu. Vēlāk to apskatīs tūkstoškārtīgā palielinājumā mikroskopā.
Ir gļotsēne, kas tautā tiek saukta par raganu spļāvienu, bet zinātniskais nosaukums tai ir raganu sviests – viena no biežākajām ģintīm Latvijā un pasaulē.
"Kāpēc raganas? Tāpēc, ka vakar nebija. Šodien jau ir. Kas viņas tur ir nolicis? Kā var tā pēkšņi parādīties? Ragana gājusi, un sviests ir izbiris," nosaukumu skaidro Kluša.
Tā ir gļotsēņu burvība. Sākumā tās ar aci nav saskatāmas, ir paslēpušās, bet nākamajā dienā jau ir redzamas. Turklāt vienā dienā tās var būt dzeltenas, bet nākamajā jau zaļas. Jo vecāki un dažādāki ir meži, jo vairāk tajos būs dabā noderīgo gļotsēņu, kas kalpo kā barība un mītnes vieta citiem organismiem.
"Gļotsēnes ir kā indikators, vai mežs ir labs, cik tas ir daudzveidīgs," uzsver dabas pētniece.
Interesanti stāsti par sēnēm
