Latvijā ir sastopamas divas vīgriežu sugas – parastā vīgrieze ir liela, lekna, ar platām lapām, tā ir īsts palieņu augs. Pļavas, kur atrodamas tikai vīgriezes, visticamāk, ir pamestas un ilgstoši neapsaimniekotas, zaudējušas savu bioloģisko vērtību.
Otra vīgriezes radiniece, kurai zieds ir ļoti līdzīgs – balts, krāšņs un smaržojošs, bet tās stāvs ir citādāks – smalks ar smalkām lapiņām, tā ir lielziedu vīgrieze. Tā savukārt sastopama tikai sausās kaļķainās pļavās Rietumlatvijā.
Vīgriežu tēja bieži vākta kā gulēt ejamā tēja ar tādu saldeni rūgtenu garšu, kas ir ar nomierinošu iedarbību. Krūzīte pirms miega nenāk par sliktu. Dažkārt vīgriezes izkaltē un liek arī spilvenos, lai labāk gulētu.
Pļavā tās izskatās kā dzeltenbalts mākonis, un reizēm parasto vīgriežu ziedēšanas laikā pļava var izskatīties pilnīgi balta no virsas. Vīgriezes sāk ziedēt tieši ap Jāņiem, un tad tas turpinās vēl jūlijā.
Skaņu celiņa ierakstā piedalās multiintrumentāliste Dace Straume.
Raksts pirmo reizi publicēts LSM.lv 2017. gada 23. jūnijā.
