ĪSUMĀ:
- Rīgā lielajos āra pasākumos ievieš depozītglāžu sistēmu.
- Domē norāda – Ziemassvētku tirdziņa pieredze ir laba, atkritumu apjoms krasi saruka.
- Arī citas pašvaldības pasākumos mēdz izmantot depozītglāzes.
- Vienas glāzes mūžs ir 700 mazgāšanas reizes, kas var pietikt 10 gadiem.
- Tiesa, pasākumos glāzes mēdz apdrukāt, taču glāzes pēcāk var pārstrādāt un iegūt noderīgu materiālu poliproilēnu.
- Depozītglāzes lietoja arī festivālā "Summer Sound" – šogad pieražoja klāt trūkstošās, kuras lietotāji neatgrieza pērn.
- Ir diskusijas arī par depozīta šķīvju izmantošanu, bet vēl esot neskaidrības.
- Tomēr ir arī klupšanas akmeņi – rindas uz naudas atgūšanu un citas neērtības.
- Ja kādam depozītglāzes nonākušas mājās, tās var mazgāt trauku mazgājamajā ierīcē 60 grādu temperatūrā.
Rīgā obligāta prasība
Rīga ir pirmā pilsēta, kur no šī gada 1. janvāra ir skaidri un gaiši pateikts "nē" vienreizlietojamajām dzērienu glāzēm publiskajos āra pasākumos. Tātad, iegādājoties dzērienu, jāsamaksā papildus divi eiro par glāzi, kuru nododot atpakaļ, saņem samaksāto naudu. Noteikumi tika izstrādāti jau 2022. gada nogalē un sāka darboties 2024. gada sākumā, bet pilnībā šī glāžu depozīta sistēma būšot ieviesta nākamgad.
Iemeslu pārejas posmam skaidroja Rīgas domes (RD) Komercdarbības koordinācijas nodaļas vadītājs Andris Lišmanis: "Lielie pasākumu organizatori, kuri rīko lielos pasākumus, norādīja uz bažām par to, vai esošie glāžu operatori jau no 2024. gada spēs to visu apjomu nodrošināt. Un, saklausot to kā pamatotas bažas, tika pieņemts lēmums, ka lielajiem pasākumiem virs 5000 [apmeklētājiem] šī prasība stāsies spēkā no 2025. gada."
Arī citās pašvaldībās publiskajos pasākumos izmanto depozītglāzes, taču tikai Rīgā tā ir obligāta prasība. Galvaspilsētā gada laikā ielu tirdzniecība notiek apmēram 200 pasākumos, no kuriem 50 pasākumos kopējais apmeklētāju skaits ir virs 5000.
RD Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļas projektu vadītāja Elīna Paula Puzule kā piemēru tam, ka glāžu depozīta sistēma strādā, minēja Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu. Aizvadītajā sezonā tur tika ieviestas depozītglāzes, kas krasi samazināja atkritumu apjomu.
Daudzi pasākumu rīkotāji izvēlas glāzes apdrukāt ar logo. Puzule gan norādīja, ka
videi visdraudzīgāk būtu izmantot neapdrukātas, universālas glāzes, jo tad tās varētu "ceļot" no viena pasākuma uz nākamo.
Depozītglāzes gan dizaina, gan formas, gan izmēra ziņā var būt dažādas. Trauku nomas uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Armands Plinte uzsvēra, ka ilgmūžība šīm glāzēm ir 700 mazgāšanas cikli. Tas nozīmē, ka tās var kalpot pat desmit gadus.
Viņš norādīja, ka arī apdrukātas glāzes pārstrādā, iegūstot labu materiālu poliproilēnu, no kā var ražot daudz dažādu lietu.
Pēc pasākuma depozīta glāzes ir jāizmazgā 72 stundu laikā, lai neveidotos dažādas baktērijas. Mājas apstākļos trauku mazgājamajā mašīnā šādas glāzes var mazgāt 60 grādu temperatūrā. Uz glāzes ir jābūt CE marķējumam, kā arī jānorāda, kur un kurā gadā tā ir ražota. To, kādu summu jāiemaksā par depozīta glāzi, nosaka pasākuma rīkotājs vai tirgotājs. Tāpat arī pasākuma rīkotāji vai dzērienu tirgotāji individuāli var lemt par kārtību, kā iemaksātā nauda tiek atdota – skaidrā naudā, ar pārskaitījumu, vai arī summa tiek atlīdzināta ar kādu kuponu.
Domā arī par šķīvjiem
Liepājā festivāla "Summer Sound" laikā apritē nonāk aptuveni 45 000 atkārtoti uzpildāmu glāžu. Ja lietotu vienreizlietojamās glāzes, visticamāk, to skaits būtu vismaz trīs reizes lielāks, un, protams arī daudz vairāk atkritumu. Festivāla organizators Uldis Pabērzis atzina, ka glāzes ir "nepateicīgs atkritums", jo aizņem ļoti daudz vietas atkritumu konteinerā. Tas savukārt nozīmē lielas transporta izmaksas, jo konteiners jāizved vairākas reizes. Izmantojot vienreizējās glāzes, tirgotājam katru reizi tās jāpērk no jauna, bet depozīta glāzes nodrošina festivāla organizatori.
"2023. gadā uzražotās glāzes mēs laidām apgrozībā arī šogad. Tās tika savāktas, izmazgātas, noglabātas, atbilstoši visām PVD prasībām, un ir laistas apgrozībā. Šogad mēs pieražojām klāt tik, cik bija pagājušajā gadā "aizgājušas" prom," stāstīja Pabērzis.
Pašvaldības, rīkojot pasākumus, depozīta glāzes var nomāt, bet var arī tās iegādāties. Protams, tad ir jādomā par daudziem loģistikas jautājumiem – pārvadāšanu, mazgāšanu, uzglabāšanu.
Lielajos koncertu un festivālos citās valstīs depozīta sistēmā tiek izmantoti arī šķīvji. RD pārstāvis Lišmanis apliecināja: "Tas arī bija sākotnējā diskusijā plānots – arī ēdamšķīvjus, bet tur bija daudz neskaidrību, nav tik daudz prakses piemēru, kā tas strādātu, lai mēs to ieviestu uzreiz, bet nākotnē ir plānots par to domāt.
RD Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļas projektu vadītāja Puzule uzsvēra, ka glāzes ir tikai sākums. "Vides departaments īsteno projektu "Change now" jeb "Mainīties tagad", kura mērķis ir mainīt cilvēku domāšanu. Mums ir 23 partneri, kuri jau sen ir ieviesuši līdzņemšanas traukus – gan dakšiņas, gan šķīvīšus, un es uzskatu, ka tas arī ir tas mērķis, uz ko mēs ejam. Ir ļoti labi, ka mēs esam sākuši ar glāzītēm, un es domāju, ka mums ir jāvirzās tālāk," sacīja Puzule.
Tikmēr "Summer Sound" rīkotājs atzina, ka nav vēl domāts par iespēju festivālā ieviest vairākkārt lietojamo šķīvju sistēmu: "Mēs gribētu paskatīties kad kaut kas tāds būtu realizēts, jo pie šī mēs jau arī nenonācām viena gada laikā."
Ir arī klupšanas akmeņi
Ja visā Latvijā būtu vienota sistēma un noteikumi, ka, rīkojot pasākumus, jānodrošina apmeklētājiem depozīta glāzes un, iespējams, arī trauki, tad radīto atkritumu daudzuma samazināšana būtu lielākā apmērā.
Tiesa, depozītglāžu sistēmā neiztikt arī bez neērtībām: piemēram, kad pasākuma apmeklētājiem jāstāv garā rindā, lai nodotu glāzi un saņemtu naudu, vai arī, kad tirgotājiem ir beigušās monētas. Var būt arī speciāli jālejupielādē kāda lietotne, lai saņemtu atpakaļ iemaksāto naudu.
Ērts depozīta naudas atmaksas veids būtu tās saņemšana bankas kontā. Trauku nomas uzņēmuma pārstāvis gan norāda uz klupšanas akmeni:
"Par jebkuru transakciju ir jāmaksā nauda, un tad ir jautājums – varbūt bankas, kas darbojas šajā sistēmā, varētu samazināt šo transakciju?"
