Eksperti norāda, ka straujā globālā sasilšana ir veicinājusi ūdens aprites cikla nestabilitāti un neparedzamību. To raksturo pēkšņi plūdi, sausums un klimata pārmaiņas. Kā piemērus organizācijas eksperti minēja pēkšņos plūdus Etiopijā, Kenijā un Somālijā pērnā gada novembrī, zemo ūdens līmeni lielajās Amerikas upēs Amazonē un Misisipi, problēmas Itālijā un daudzās citās Eiropas valstīs.
Ziņojumā arī norādīts, ka upes "barojošo" ledāju apjoma zudums pērn bija lielākais pēdējo 50 gadu laikā, un tas apdraud ilgtermiņa ūdens drošību miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Patlaban nepietiekama pieeja ūdenim vismaz vienu mēnesi gadā ir 3,6 miljardiem cilvēku, bet līdz 2050. gadam šīs skaitlis pieaugs līdz 5 miljardiem.
Dati par šo gadu vēl tiek apkopoti, bet organizācijas pārstāvis Stefans Ulenbroks pieļāva iespēju, ka karstās vasaras dēļ arī šogad ūdens pieplūde upēs būs bijusi maza un daudzviet pasaulē tiks fiksēti jauni rekordi.
