Izdodas ietaupīt
Mirdzas Ķempes ielas 26 nama iedzīvotājas iznākušas izmest sašķirotos atkritumus un ar lielu entuziasmu stāsta, kāpēc labprāt šķiro atkritumus. Astrīda Katkeviča ir viena no mājas iedzīvotājām, kura iesaistījās projektā: "Te man ir viss, kas ar plastmasu saistīts. Ielieku vienu iekš otra, lai mazāk aizņem vietas. Zaļo spainīti oktobra beigās mums iedāvināja mājas vecākā. Te ir mans krājums – kartupeļu miziņas, no puķītēm lapiņas, viss, kas saimniecībā atliek. Zaļie bio maisiņi mums bija līdzi pūrā."
Mājas vecākā Tatjana Antonova aizrautīgi klāsta, kā pati un mājas iedzīvotāji sākuši šķirot bioloģiskos atkritumus, turklāt mājai izdevies ievērojami ietaupīt:
"Cilvēki izglītojas. Mums katru nedēļu ir pārpilns brūnais konteiners. Lai no sīpolu mizām iedegtu spuldzi, lai dabūtu elektrību, arī tas gudrais padoms, kā mazināt rēķinus, nostrādāja.
Ja agrāk sadzīves atkritumu rēķins bija līdz 800 eiro, tad tagad līdz 600 eiro no mājas apsaimniekošanas naudiņām. Uz vienu dzīvojošo cilvēku izmaksas vidēji 2,40 eiro."
Trīs mēnešu laikā 7 tonnas bioatkritumu
Lai veicinātu bioatkritumu šķirošanu, Liepāja kļuva par vienu no vietām Latvijā, kas iesaistītājs kustībā "Bio cikls". Projektā piedalījās arī poligons Grobiņā un uzņēmums "Liepājas RAS", kas šogad uzsāka bioloģisko atkritumu pārstrādi. Kopā projektā piedalījās vairāk nekā 500 mājsaimniecības Saldū, Liepājā un Grobiņā, trīs ēdināšanas uzņēmumi un divi biroji.
"Atkritumu poligonā katru kravu caurskatījām un novērtējām. Pagājuši trīs mēneši, projekts noslēdzies, esam atkritumu poligonā saņēmuši nepilnas 7 tonnas bioloģisko atkritumu.
Tās ir 27 izvešanas reizes, katrai kravai esam stāvējuši klāt, lai saprastu, kā cilvēki ir sašķirojuši,"
par secinājumiem stāsta vides pārvaldības galvenā speciāliste Zane Ruperta.
Cilvēki lielākoties šķirojuši atbildīgi, taču bijuši nelieli piemaisījumi.
"Biežākās kļūdas, ko novērojām, piemēram, desa, kurai beidzies termiņš, izmesta ar visu iepakojumu.
Materiālā, ko sagatavojām, aicinājām neizmest pārtiku iepakojumā, bet tomēr izņemt no iepakojuma ārā. Ja tomēr cilvēki vēlas atkritumus vākt plastmasas maisiņā, tad saturu izbērt brūnajā konteinerā, bet plastmasas maisiņu ievietot sadzīves atkritumu konteinerā."
Šobrīd bioloģiskie atkritumi Grobiņas poligonā "Ķīvītes" atrodas jaunajā bioloģisko atkritumu fermentācijas rūpnīcā, kur sākotnēji nonāk tuneļos un fermentējas. Pirmos vārtus varēšot atvērt jau februāra beigās vai marta sākumā.
"Tas, kas mums pašiem ļoti interesē, – kā būs sadalījušies šie kompostējamie maisiņi. Arī mums tas ir jaunums. Vislabākais, protams, ir tīrs materiāls. Kā jau teica Tatjana, mēs ražosim elektrību un iedegsim spuldzīti no šiem bioloģiskajiem atkritumiem," noteic Ruperta.
Bioloģiskos atkritumus var šķirot trīs veidos – izmantojot papīra vai kompostējamos maisiņus, vai izberot no savas taras, kas ir vislabākais variants. Pārstrādes procesa atlikumus paredzēts izmantot kā tehnisko kompostu vai augsnes mēslojumu.
