ES lēmums vilka statusu Latvijā nemainītu
ES dalībvalstu rosinājums vilku aizsardzības statusu mainīt no strikti aizsargājamas uz aizsargājamu sugu vēl jāapstiprina Bernes konvencijas Pastāvīgajā komitejā, kas noritēs decembrī. Tiesa gan, plānotie grozījumi situāciju Latvijā nemainīšot, jo valstī vilki jau ir limitēti medījami dzīvnieki, skaidroja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas pārstāve Ilona Mendziņa.
"Nekādā veidā šis lēmums vilka statusu Latvijā nemaina. No sugas aizsardzības viedokļa mēs konstatējam un to apliecina arī Valsts mežzinātnes institūta "Silava" dati, ka vilkam kā aizsargājamai sugai Latvijā ir labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, tas nozīmē, ka mēs esam izpildījuši tās prasības, kas izriet no Bernes konvencijas, ka arī šī medīšana neietekmēja sugas aizsardzības stāvokli," paskaidroja Mendziņa.
Savukārt Pasaules dabas fonds iepriekš aicināja noraidīt priekšlikumu un dalībvalstīm tā vietā ieteica veicināt līdzāspastāvēšanu ar lielajiem plēsējiem, tostarp veikt preventīvus pasākumus, lai saglabātu gadu desmitos gūtos vilku aizsardzības panākumus.
Latvijas Vides konsultatīvajā padomē ir 20 nevalstiskās organizācijas, un padomes vadītājs Juris Jātnieks stāstīja, ka arī padome ieteica ministrijai balsot par to, lai šo statusu ES kopumā tomēr nesamazinātu.
Jātnieks pauda: "Pirmkārt, tas varētu būt arī turpmāk labs pamatojums, lai zemkopji varbūt varētu vieglāk pamatot arī aizsardzības pasākumus, pamatot tam nepieciešamo finansējumu arī jau nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā. Un, protams, vēl ko gribētu uzsvērt it īpaši, ka ir svarīgs monitorings, lai patiešām uzskaites būtu objektīvas, un visa šī vilku vairošanās skaita dinamika… it kā ir pieaugoša, jā, bet tie dati varētu būt labāki. Un šeit arī vēl viens risks, ka, pazeminot to statusu, tātad arī pētījumu jomā tas uzsvars noņemas no tās sugas, viņš tā kā tiek pazemināts."
Spiediens uz vilku aizsardzības statusa izmaiņām saistīts ar uzbrukumiem mājlopiem
Spiediens uz vilku aizsardzības statusa izmaiņām Eiropā saistīts ar uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs gan lēsa, ka šogad pagaidām vilku uzbrukumu skaits ganāmpulkiem ir samazinājies. Līdz šim vilku uzbrukumos bojā gājušas vai savainotas apmēram 200 aitas, bet pērn šajā laikā šis skaits pārsniedza 300. Vienlaikus šogad aitkopji prognozējuši arī garāku ganību sezonu, kas vilku uzbrukumu skaitu vēl var palielināt.
Bortņikovs sacīja: "Tas, ka Eiropas Komisijā bija šis balsojums par vilka statusa maiņu no stingri aizsargājama uz aizsargājamu, tas jau mūs neietekmēs, un arī nebūs tas vilku nomedīšanas skaits lielāks, kaut gan, domāju, tas varētu būt īstermiņa risinājums. Bet tas, ka saimniecībā ir jābūt preventīviem pasākumiem, to katrs aitkopis arī atzīst. Un arī skatos projektos "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai" – tur ir izdalīts atsevišķi viens miljons eiro tieši preventīvajiem pasākumiem ar 80% intensitāti, kas ir ļoti, ļoti labi, jo iepriekš bija tikai 50%. Vai viens miljons ir pietiekama nauda, es nezinu, redzēsim, kāda būs aitkopju interese."
Pirms dažām desmitgadēm vilki bija teju izzuduši no Eiropas mežiem medību spiediena dēļ, bet sugas striktie aizsardzības pasākumi populācijai ļāva veiksmīgi atjaunoties. Patlaban ES kopumā vilku populācija ir ap 20 000 dzīvnieku.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš sacīja, ka vilku populācijas stāvoklis arī Latvijā patlaban ir labvēlīgs, bet neizslēdza, ka to ietekmēs dažādi riski nākotnē.
"Mēs esam pa šiem 20 gadiem faktiski uzlabojuši vilku populācijas stāvokli. Mēs savos pētījumos uzskatam, ka mums minimālais vilku skaits ir robežās no 500 līdz kādiem 700 vai 800 vilkiem, bet Valsts meža dienests, kas veic it kā oficiālo uzskaiti, viņi uzskata, ka ir divreiz vairāk. No mednieku puses vienmēr ir pastāvējis spiediens un tā saucamās mednieku intereses. Bet tālāks risks varētu būt vēl arī austrumu robežas žogs, jo šobrīd vilku populāciju lielā mērā labvēlīgā stāvoklī palīdz uzturēt apmaiņa ar Krievijā un Baltkrievijā dzīvojošajiem vilkiem. Tas ir vairāk ģenētisks drauds nekā varbūt skaita ziņā, bet tāds risks nāks klāt."
Pēdējos gados Valsts meža dienesta noteiktā vilku medību kvota ir ap 300 dzīvnieku sezonā, un šogad nomedītas jau divas trešdaļas. Dienesta Medību daļā atzina, ka no mednieku puses pastāvīgi tiek virzīti priekšlikumi par kvotas palielināšanu, bet sugas aizsardzības plāns Latvijā nosaka nomedījamo dzīvnieku griestus un par kādiem plāna grozījumiem patlaban diskusijas nav.
