Ar ekskavatora palīdzību no Salacas tiek izcelts aizaugums. Šo darbu veic makšķernieku kluba "Salackrasti" valdes loceklis Atis Apelis. Viņš pastāstīja: "Iztīrīti jau seši hektāri straujteces. Mums ir piecos gados 16 hektāri paredzēti, tā ka mēs esam diezgan veiksmīgi, labā tempā tikuši uz priekšu. Tas ir tas galvenais darbs, ko mēs darām."
Komentējot, kādas šogad ir grūtības, Apelis atzina, ka šogad upē bija augsts ūdens līmenis. Jau šķitis, ka neizdosies, taču galu galā bažas nepiepildījās. Tāpat viņš kā izaicinājumu nosauca akmeņaino upes gultni, kur ir gan lasim tik vajadzīgie oļi, gan ekskavatora kausa lieluma un vēl lielāki akmeņi.
Salaca ir viena no galvenajām Baltijas lašupēm, bet liela daļa no Salacā esošajām straujtecēm ir blīvi aizaugušas. Arī iepriekš makšķernieku klubs "Salackrasti" ir veicis Salacas tīrīšanu, lai uzlabotu lašveidīgo zivju nārsta vietas, bet tagad tas tiek darīts jau citā līmenī, proti, piesaistot dažādu jomu dabas aizsardzības ekspertus.
Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte Linda Uzule norādīja:
"Diemžēl liela daļa no Salacas strauji tekošajiem posmiem ir aizauguši ar virsūdens augiem, līdz ar to mums ir jāsaprot, ka mums ir upei jāpalīdz."
Uzule skaidroja, ka viens no galvenajiem vaininiekiem, kas veicina lielo aizaugumu, ir augs, ko sauc par ezermeldru – ja tas savairojas, tad izveido lielu, biezu sakņu sistēmu gandrīz 30 centimetru dziļumā. "Līdz ar šo sakņu sistēmu tiek noklātas visas tās feinās, strauji tekošās vietas, granšainā, oļainā Salacas gultne, kas ir piemērota lašveidīgajām zivīm un citiem, tāpēc, lai tā Salaca spētu saglabāt šo titulu, būtu par vienu no galvenajām lašveidīgo upēm ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, tai ir jāpalīdz," viņa sacīja.
Salacas un tās pieteku ūdens kvalitātes uzlabošanas projekta īstenošanā iesaistījusies arī Dabas aizsardzības pārvalde, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kā arī institūti "BIOR" un "Silava". Pirms Salacas tīrīšanas eksperti arī dabā veica apsekošanu un sniedza savus atzinumus par straujteču atjaunošanas darbu ietekmi upē. Kopumā eksperti šovasar apsekoja un kartēja 71 kilometru Salacas un tās pieteku.
Projekta vadītājs Edijs Leoke norādīja: ""BIOR" seko līdzi darbiem un kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem rāda un nosaka veidu, saudzīgāko metodi, kā pareizi tīrīt upi gan no praktiskā viedokļa, lai darbi iet ātrāk, gan arī no vides saudzējošā viedokļa."
To, ka šis darbs, atjaunojot lašu nārsta vietas, ir būtisks ne tikai lašveidīgajām zivīm, piekrita arī Salacgrīvas nēģu zvejnieks Aleksandrs Rozenšteins: "Tas ir apsveicami, jo nēģi jau nārsto visbiežāk tajās vietās, kur rudenī ir nārstojuši laši un taimiņi. Pavasarī nēģi meklē tādus gaišākus oļus, tā ka tas nav tikai lasim, tas viss ir kopējs, tai brīdī lasim, bet pēc tam ir nēģim un arī citām zivīm."
Projekts, kura kopējais budžets ir nepilni seši miljoni eiro, bez straujteču tīrīšanas paredz arī citas aktivitātes. Viena no tām, kā skaidroja Edijs Leoke, ir arī krastos esošo mežu apsaimniekošana, izveidojot demonstrācijas teritoriju.
"Ir noteikti hektāri, kuros mēs veidojam šīs demonstrācijas teritorijas, respektīvi, mežs tiks kopts, tiks izzāģētas baltalkšņu audzes, tā vietā tiks stādīts no mūsu viedokļa pareizs koku sugu sastāvs, lai panāktu mērķi – pēc iespējas tīrāks ūdens, kas ieplūst Salacā. Tiks veidota arī demonstrācijas taka, kur, ejot gar upmalas mežiem, varēs vērot šīs veiktās darbības."
Salacā gūtā pieredze noderēšot arī citu upju apsaimniekošanā gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Šonedēļ gan Salacas tīrīšanas darbi ar ekskavatoru tiks pārtraukti, jo tuvojas lašu nārsta laiks.
