Lielais baltais gārnis jeb vienkārši baltais gārnis Latvijā pieskaitāms jaunienācējiem. Sugas īpatņu skaits pēdējos gados mūsu valstī krietni pieaudzis. Vērtējot globāli, šis lidonis ir kosmopolīts, jo mājo plašā areālā – visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Lai gan baltais gārnis skaitās piederīgs tā dēvētajām dienvidu sugām, laikam ritot, viņš tālu un strauji izplatījies ziemeļu virzienā, apgūstot jaunas dzīves vietas, tostarp Latvijā.
Starp citu, vēl samērā nesen, līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, Latvijā tika konstatēta vienīgi reta atsevišķu īpatņu ieceļošana, bet jau 2000. gadā pirmo reizi pie mums droši pierādīta sugas ligzdošana. Tātad kopš 2000. gada lielais baltais gārnis Latvijā ir pilntiesīga ligzdotāja statusā.
Bet tagad šīs sugas īpatņi atsevišķās ūdenskrātuvēs jau tiek novēroti pat lielākā skaitā nekā zivju gārņi.
Baltais gārnis, tāpat kā viņa dzimtas brāļi – citi gārņveidīgie – barojas galvenokārt seklos ūdeņos vai uz sauszemes netālu no ūdens. Putns bez minstināšanās ķer un rij jebkuru atbilstoša izmēra radījumu, bet galvenokārt tomēr pārtiek no zivīm. Viņam raksturīgi vairāki barības nolūkošanas un iegūšanas paņēmieni. Visbiežāk baltais gārnis vienkārši majestātiskā, lēnā gaitā pārstaigā seklas ūdenstilpes, uzmanīgi lūkojot pēc potenciālā laupījuma.
Kad iespējamais upuris nolūkots, mednieks tam uzmanīgi pietuvojas. Reizēm putns nolūkā izbiedēt no slēptuvēm medījumu ar kāju samaisa ūdeni vai strauji savicina spārnus. Nereti viņš vienkārši nekustīgi stāv, gaida un vēro tuvējo apkārtni pie savām kājām, līdz medījums pats pietuvojas.
Pie mums ieraugāmo balto gārņu populācija neapšaubāmi pieder gājputniem. Zināms, ka lielākā daļa no Eiropas kopējās šīs sugas populācijas pārziemo Vidusjūras reģiona austrumu daļā, kā arī Ronas upes deltā.
Kur tieši ziemu pārlaiž vairākums mūsējo, – pagaidām vēl nav noskaidrots.
Lai cik garš ceļš jāveic, viņi lido kā jau īsteni gārņi – lēniem spārnu vēzieniem, turot ierautu un kronšteina formā saliektu čūskveidīgo kaklu. Graciozie putni startē jeb paceļas lidojumam bez trokšņa.
Kopš 2008. gada visai regulāra parādība ir vismaz daži Latvijā ziemot paliekoši baltie gārņi. Domājams, šiem palicējiem galvu jauc pārlieku siltās ziemas, jo dienvidniecisko laika apstākļu ietekmē seklie ūdeņi ilgstoši neaizsalst, tāpēc tajos pieejama barība.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
