Atnākot pavasarim, atsākas laistīšana, jo ziemas laikā saules nav un tik ļoti daudz augus nelaista, lai neprovocētu to augšanu, jo tad augi stīdzē. Tāpat ar katru mēnesi var palielināt mēslošanas koncentrāciju, līdz nonāk līdz stingrai vienai koncentrācijai maijā, un tad uztur to visu vasaru. Arī ar apgaismojumu pēc ziemas jābūt ļoti uzmanīgiem, – nevar augu, kas stāvējis ēniņā, uzlikt uz dienvidu palodzes, jo pirmie saules stari ir ārkārtīgi spēcīgi un var to apdedzināt.
RAKSTA CEĻVEDIS:
Vai vajag pārstādīt?
Lai arī viena daļa augu neņem ļaunā, ja tos katru gadu pārstāda un rausta tiem saknes, tomēr, piemēram, epifīti, kuru skaitā ir arī orhidejas un arī cilvēku iecienītais falenopsis, nemīl, kad tiem purina saknes un stāda jaunā zemē. Šādos gadījumos pārstādīšanas vietā podā var pielikt klāt vēl zemi.
Pazīmes, kas liecina, ka jāpārstāda, katram augam atšķiras, piemēram, tās var būt ārā pa poda apakšas caurumiem iznākušas saknes vai sakņu "rāpošana" pāri poda malām. Vienlaikus ir daži augi, kuriem tas ir pieļaujams un pat vēlams, piemēram, sansevjērām, klīvijām – cilvēkam šķiet, ka augam podā vietas vairs nav un ir obligāti jāpārstāda, tāpēc pārstāda, bet augs pirms tam ir ziedējis un neizzied vairs. Tas atsāks ziedēt tad, kad atkal piesakņos podu pilnu.
"Katram augam knifi un nianses atšķiras. Ļoti vēlams, ka tad, ja mājās kaut ko liekam, daudzmaz zinātu, kas tas tāds ir,"
sacīja speciāliste, uzsverot, ka pats būtiskākais būtu zināt, kā augu sauc, jo tad var lūkot pēc informācijas par to, interesēties, kas šim augam ir vajadzīgs, kā arī saprast, vai varēsim ar to sadzīvot.
Augu grozīšana
Nereti var novērot, ka augs savas lapas pavērsis pret logu un nav taisns. Vaicāta, vai augu var grozīt, telpaugu eksperte norādīja – to darīt vajag, taču lēnām un pakāpeniski, jo, rīkojoties strauji un augu pilnībā pagriežot uz otru pusi, tam nāksies tērēt enerģiju, lai atkal izlocītu lapas. Tas, ka augi pavēršas pret sauli, ir normāli, jo tas ar savu lapas plātni meklē gaismu.
"Vislabāk ir tā, ka, piemēram, vienreiz mēnesī, pirmdienas rītā mēs palmu drusciņ pagrozām. Paiet mēnesis – pagrozām atkal. Nebūs tā, ka, ja ir viens gaismas avots, tad tas augs būs ideāli simetriski taisns, bet vismaz nebūs saliecies uz otru pusi, tāpēc to labāk darīt lēnām un pamazām. Arī ziedoši augi, piemēram, Ziemassvētku kaktuss, negrib, lai tam vietu maina, bet drusciņ, drusciņ ja to pagriež, tad tas augam nekaitē," viņa paskaidroja.
Kaitēkļi
Tie apdraud ne tikai augus ārā, bet arī telpaugus. "Kaitēkļiem ļoti jāseko līdzi, jo tad, ja nav laikus pamanīti, tie var izdarīt lielu postu augiem," sacīja speciāliste, norādot, ka mājās, kur nekādas smirdīgas indes virsū augiem neliesim, pamatā var līdzēties ar šņabi vai augu mazgāšanu dušā. Var arī taisīt dažādus kaitēkļu apkarošanas uzlējumus, taču arī to koncentrācija variē atkarībā no tā, kādā stadijā ir kaitēklis. Piemēram, olu stadijā pat visgrandiozākā ķīmija kaitēkli "neņem". Ja pieaugušos kaitēkļus var ātrāk iznīcināt, tad jārēķinās, ka sadētās olas ne vienmēr redzam ar aci, tāpēc var būt situācijas, kad esam ļoti rūpīgi mazgājuši augu, bet pēc kāda laika kaitēklis parādās atkal. Tas nozīmē, ka no oliņām, ko neesam pamanījuši, izšķīlusies jaunā paaudze.
Putekļi uz augiem
Uz auga lapām ir atvārsnītes, jo, kā zināms, augi elpo. Ja ir bieza putekļu kārta, tad tā ir jānomazgā. Augam ļoti labi ir profilaktiski arī ieiet ūdens dušā, ja tas vasaras laikā netiek ārā. Augus var ievietot dušas kabīnē vai vannā un skalot ar smalku ūdens strūkliņu. Var slaucīt arī ar mitru lupatiņu, ja augs ir liels un nepaceļams.
Pēdējo gadu populārie augi – kas vajadzīgs tiem?
Jo krāsainākas šķirnes monstera, jo prasību ir vairāk, bet garšīgajai monsterai (monstera deliciosa) nav vajadzīga ļoti saulaina vieta, monsteru var audzēt arī pusēnā. Tādos gadījumos gan lapu stumbra posmi būs garāki, tā būs slaidāka gaismas trūkuma dēļ. Ja mēs gribam ēst garšīgās monsteras augli, tad nekad nedrīkst apgriezt galotni.
"Cilvēki grēko ar to, ka nogriež galotni, līdz ar to tā nekad neuzziedēs un nekad nebūs auglis," sacīja speciāliste.
Tāpat monsterai vajadzīga kā laistīšana, tā mēslošana, nedrīkst griezt gaisa saknes – ja ir kāda, kas nokaltusi vai sākusi pūt, tad to, protams, nogriež, bet dzīvās saknes noteikti nedrīkst griezt.
Tā ir monsteras kā auga īpatnība, ka to nogriezt nevar, gaisa saknei jābūt.
Banānkoks ir viens no tiem, kurš ļoti negrib, lai svārstās temperatūra. Ja mēs to audzējam telpā, kur ir +20 grādi, tad būtu vēlams uzturēt to konstantu. Naktīs par pāris grādiem zemāk, protams, var būt. Arī vasaras laikā nevaram izvairīties no temperatūras svārstībām, bet tad arī gaismas ir ļoti daudz, un augs necieš. Banānkokam ir ļoti lielas lapu plātnes, un tā īpatnība ir tāda, ka ik pa brīdim kādas no apakšējām lapām paliek dzeltenas, nobrūnē, un tās jānogriež. Tas, ka vecākās lapas brūnē un dzeltē, banānkoka gadījumā ir normāli.
Zāmijas ir vēlams nepārliet. Tās var turēt pusēnā, gaišā vietā, var pieradināt arī pie saules, bet tām svarīgi netikt pārlaistītām. Viens augs ir ar labākām pielāgošanās spējām, cits ar sliktākām – kāds augs neprotestēs, ja mēs to kārtīgi saliesim, jo brīvdienās nebūsim mājās, bet zāmija ir viena no tām, kura to negribēs.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2023. gada aprīlī.
