80 centi par katru kilogramu nepārstrādātās plastmasas – tik liela naudas summa Latvijai kā soda sankcija jāiemaksā Eiropas budžetā. Kopumā ik gadu nespēja savākt un pārstrādāt plastmasas atkritumus Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 15 miljonus eiro.
Dalītā atkritumu vākšanas sistēma Latvijā darbojas jau turpat desmit gadus, ļaujot atsevišķos konteineros atšķirot plastmasas, metāla, papīra iepakojumu, stiklu, tagad arī bioloģiski noārdāmos atkritumus un tekstilu.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Rudīte Vesere norādīja: "Ja mēs rēķinām pēc pārstrādātā apjoma, tad mēs šobrīd pārstrādājam nedaudz vairāk nekā pusi no atkritumiem, nedaudz vairāk nekā 50 procentus."
Tomēr šajos datos ietilpst ne vien atsevišķi sašķirotie atkritumi, bet arī tie, kas izmesti kopējā konteinerā un kas pēc tam atkritumu poligonos tiek vēlreiz pāršķiroti. Tiesa, šādu pāršķirotu atkritumu kvalitāte ir daudz zemāka, tāpēc ne visu no šīs masas var tālāk pārstrādāt. Papīrs, piemēram, samirkst, stikls ir sašķīdis lauskās un tā tālāk.
Getliņu atkritumu poligonā norādīja, ka šā gada pirmajā pusgadā šeit ienākuši 110 tūkstoši tonnu nešķiroto sadzīves atkritumu. No tiem nošķiroti nost 57 tūkstoši tonnu bioloģisko atkritumu.
Uzņēmuma "Getliņi EKO" Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska sacīja: "Ja mēs apskatītos bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas ir mehāniski atdalīti, mēs tur redzētu piejaukumus – gan stiklu, gan plastmasas iepakojumu. Ir ļoti žēl, ka šie atkritumi nonāk pie mums, jo Rīgā ir ļoti laba infrastruktūra, dzeltenie konteineri ir pieejami, to izvešana ir bez maksas."
Bioloģiskos atkritumus izmanto gāzes ražošanai. Pāri palikušo masu varētu izmantot kā kompostu, ja tā būtu kvalitatīva, bez plastmasas un stikla piejaukumiem.
Kamēr no kopējiem sadzīves atkritumu konteineriem pirmajā pusgadā poligonā nošķiroti nost 57 tūkstoši tonnu bioloģisko atkritumu, tikmēr no Rīgā un Pierīgā izvietotajiem brūnajiem konteineriem, kas paredzēti šādu atkritumu šķirošanai, poligonā ienākuši vien 7,4 tūkstoši tonnu. Dukaļska paskaidroja: "Tās ir nepilnas 300 tonnas nedēļā. Paskatoties uz šo kompleksu, tas ir ļoti mazs apjoms. Lai piepildītu vienu tuneli, mums ir vajadzīgas vairāk nekā 400 tonnas. Mums ir jāpiepilda viens tunelis dienā. Tad, kad mums ir 300 tonnas nedēļā, pa nedēļu knapi viens tunelis."
Jo nekvalitatīvāk iedzīvotāji sašķiro atkritumus, jo vairāk tie jānoglabā atkritumu poligonā.
Eiropas kopējie mērķi uzliek par pienākumu dalībvalstīm 2035. gadā pārstādāt jau 65% no kopējā radītā sadzīves atkritumu apjoma. Tas nozīmē, ka tuvāko desmit gadu laikā Latvijai būs jāpārstrādā par 15% sadzīves atkritumu vairāk nekā šobrīd.
Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Rudīte Vesere norādīja: "Ja valsts nedara neko vai pat nemēģina neko darīt, tad, protams, ir paredzētas arī soda sankcijas, kas ir naudas izteiksmē. Bet pateikt, cik tas būtu, kur konkrēti, kurai valstij, – to viennozīmīgi nevar. Tad jau komisija rēķina gan no pārkāpumu nopietnības no nepārstrādātā vai nesavāktā apjoma. Nepietiek ar to, ka tiek uzlikta soda nauda par to, ka kaut kas nav izdarīts. Papildus vēl var piemērot arī tā saucamo nokavējuma naudu, kas nozīmē, ka tiek noteikta arī summa, cik katru dienu ir jāmaksā līdz brīdim, kamēr tas pārkāpums ir novērsts."
Tādējādi visu mūsu interesēs ir šķirot un darīt to pareizi. Atkritumu nešķirošana ne vien palielina izmaksas par atkritumu izvešanu, kas atspoguļojas saņemtajos ikmēneša rēķinos, bet arī izmaksā miljoniem eiro no valsts budžeta, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.
