Gūdu klintis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas atrodas Gaujas senielejā, Gaujas labajā pamatkrastā. Tas ir Cēsu novadā, Straupes pagastā, Gaujas Nacionālā parka un vienlaikus "Natura 2000" teritorijā. Gūdu klintīs pie pašas Gaujas upes un gar tās palieni un vecupi atsedzas senajā devona periodā veidojušies smilšakmeņi, vietām māli. Atsegumi līdz 50 metru augstajā pamatkrasta kraujā ir izvietoti trīs pakāpēs. Klintīs ir atrastas bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas.
Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 metri. Līdz ar to Gūdu klintis pēc virsmas platības ir vienas no lielākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.
LU pārstāvji skaidroja, ka klinšu otrs nosaukums ir Gaviļu iezis. Tas acīmredzot radies no ganu dziesmām un gavilēm, kas atbalsojušās stāvajā, ieliektajā smilšakmens sienā. Senāk Gaujas palienē klinšu pakājē bijušas ganības – zālāji. Šobrīd Gaujas paliene iepretim klintīm ir aizaugusi ar baltalkšņu un ievu brikšņiem.
Ģeologi atzīmēja, ka devona smilšakmeņu atsegumi no ģeoloģijas viedokļa ir viens no Latvijas simboliem. Košos sarkanos un dzeltenos toņos rotātās, retāk gaiši dzeltenās un pat baltās smilšakmeņu klintis izdaiļo Gaujas, Amatas, Braslas, Salacas un daudzu citu Latvijas upju krastus. Devona smilšakmeņu atsegumi rada īpašu ainavu arī Vidzemes akmeņainajā jūrmalā.
Atsegumos redzamie smilšakmeņi ir ļoti maza daļa no devona smilšakmeņu slāņkopām, kuras kā milzīgas, simtiem metru biezas plātnes guļ zemes dzīlēs visā Latvijā.
Devona periodā pirms 410–360 miljoniem gadu Latvija atradās senā Eiramerikas kontinenta dienvidaustrumu daļā, kam periodiski uzplūda sekla jūra, bet laiku pa laikam izveidojās upju grīvas – deltas un estuāri. Klimats tolaik bija silts un pat karsts, bet mitruma apstākļi miljonu gadu gaitā vairākkārt mainījās. Skandināvijas kalnu izskalošanas rezultātā upes sanesa smiltis un mālus savās grīvās un tālāk jūras šelfā. Tā veidojās arī gada ģeovietā atsegtie devona nogulumieži.
LU klāstīja, ka atsegumi ir kā dabiski iegriezumi smilšakmeņu "tortē". Tie ir veidojušies senu upju ieleju krastos krietni pēc devona perioda un savu tagadējo izskatu ieguvuši, Gaujas straumei izskalojot un paplašinot vareno senieleju. Atsegumu pētījumi ģeologiem palīdz rekonstruēt seno nogulumu veidošanās apstākļus. Gūdu klintīs smilšakmeņos pārsvarā sastopama muldveida slīpslāņojuma tekstūra, kas norāda uz smilšu zemūdens grēdu virzību ātru ūdens straumju darbībā. Vietām vērojamais dubultais slīpslāņojums un krokojums liecina par zemūdens noslīdeņiem un nelielu ieplaku veidošanos smilšainajā gultnē.
Virs devona iežu atsegumiem ieguļ krietni jaunākā ģeoloģiskā perioda – kvartāra – ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi.
Balsošanā par septiņām potenciālajām ģeovietām piedalījās 38 ģeologi un ģeoloģijas interesenti. Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu.
Plānots, ka publisks izglītojošs pasākums, kas veltīts Latvijas 2024. gada ģeovietai, notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Tradicionāli pasākuma laikā notiek gada ģeovietas apskate un speciālisti stāsta par ģeoloģiskām un citām dabas vērtībām, kā arī notiek informācijas stendu atklāšana.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", LU Muzeja ģeoloģijas kolekcijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums "Spectūrisms". Gada ģeovietas popularizēšanā un izglītojošā pasākuma veidošanā tiks uzrunāta un iesaistīta arī Cēsu novada pašvaldība.
