Ķemeru Nacionālā parka Dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa norādīja: "Esam sagaidījuši pavasari, ieradušies Dunduru pļavās. Kas šeit notiek? Īsi runājot, šeit notiek viss. Pavasaris ir visā dabā visdzīvīgākais laiks arī šeit."
Lai arī šī pļava ir nomaļākā vieta Ķemeru Nacionālajā parkā, tas nebūt nenozīmē, ka tā būtu vissliktākā, skaidroja Balandiņa. Tieši otrādi, šo vietu varētu saukt par vismežonīgāko.
"Vismežonīgākā tāpēc, ka apkārt nav nevienas mājas, un tā tas ir gandrīz 200 hektāru platībā. Šeit nav nevienas mājas un nevienas apdzīvotas vietas. Ir tikai šīs lielās pļavas, meža strēmelīte, un aiz meža strēmelītes uzreiz Lielais Ķemeru tīrelis. Šeit var iekārtoties uz tādu ilgu sēdēšanu, paņemt līdzi guļammaisu, kurā ietīties, karstu tēju, un tad vienkārši sēdēt un vērot," skaidroja Balandiņa.
Un vērot te ir ko. Iesākumā var papriecāties par savvaļas zirgiem un taurgovīm, kas dzīvo applūstošās pļavās. Šur tur barā manāmi arī teliņi un kumeliņi, kas nupat kā sākuši dzimt. Šis process turpināsies vēl vairākus mēnešus.
Par lielajām dzīvajām radībām Dabas centra vadītāja sacīja: "Šie ir mūsu pļavu apsaimniekotāji. Visdabiskākais iespējamais veids, kāds vien ir iespējams. Tie ir savvaļas govju un zirgu pēcteči. Nav nekāds noslēpums, ka kādreiz Eiropā lielo zālēdāju bija diezgan daudz, bija tauri, kas ir govju priekšteči, un tarpāni, kas ir zirgu priekšteči."
Starp citu, ir gana daudz pierādījumu, tajā skaitā arheoloģiskie izrakumi, kas apliecina, ka savulaik tauri un tarpāni šeit patiešām arī iepriekš ir dzīvojuši.
Nesen par šiem dzīvniekiem izvērtās publisks skandāls, jo šad un tad te var manīt pa kādam savainotam vai pat bojā gājušam dzīvniekam. Kā zināms, uz šiem dzīvniekiem gan Latvijā, gan arī citur Eiropā tiekot attiecinātas tādas pašas labturības prasības, kā uz, piemēram, mājas govīm. Tomēr šīs prasības, ja dzīvnieki mīt lielos baros, ir ļoti sarežģīti izpildīt, jo ielikt ausīs krotālijas un paņemt asins paraugus fiziski gandrīz nav iespējams.
Ķemeru nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa norādīja: "Visi dzīvnieki, kas te dzimst, tepat arī dzīvo un nomirst. Neviens nedzīvo mūžīgi. Visa ideja ir viņus integrēt dabiskajā ekosistēmā. Mirušie dzīvnieki ir ārkārtīgi nozīmīgi, teiksim, ziemā īpaši aizsargājamām sugām, sākot ar to pašu vilku un citiem plēsīgiem zvēriem, un lielajiem ērgļiem, kuri arī ziemā šeit barojas ar dzīvnieku atliekām. Vasarā, protams, šīs dzīvnieku atliekas ļoti ātri sadalās."
Noteikti nevajadzētu līst aiz žoga, jo šie savvaļas dzīvnieki māk sevi un sava bara locekļus aizsargāt gan pret cilvēkiem, gan pret vilkiem.
"Ir mums vilki, arī šeit viņi ir. Pa kādam teļam un kumeļam aiznes, protams. Šeit viss notiek tā, kā dabā jānotiek, tāda dabiska ekosistēma. Bet ar visu to šis skaits palielinās, un tas nozīmē, ka viņi arī ar vilkiem lieliski tiek galā. Ir savstarpēja pielāgošanās, un savvaļas zirgu un govju paliek aizvien vairāk," norādīja Balandiņa.
Dunduru pļavas, īpaši pavasarī ir burtiski "paradīze" dažādām putnu sugām.
Ķemeru Nacionālā parka pārstāve norādīja: "Mežos melnais stārķis ligzdo. Viņam vajag netraucētos mežu masīvus, viņš ir tā saucamā "cacu" suga, kuram vajag ļoti specifiskus apstākļus, un viņš nepielāgosies jebkam. Bet baroties melnais stārķis lido uz mazajām upītēm, un izlīkumotā Slampes upe ir viena no viņa mīļākajām barošanas vietām. Tagad ir īpaši daudz ķīvīšu, apkārt mēs dzirdam cīruļus, ir arī meža putni, visi dzeņi ir dzirdami."
Dunduru pļavās pieejams viens skatu tornis un divas platformas, kur no augšas raudzīties apkārt un aplūkot tālāk to, kā daba svin dzīvību. Putniem notiek teritoriju dalīšana un cīņa par mātīšu sirdīm, tāpēc viņi ir īpaši skaļi.
Balandiņa skaidroja, ka visskaļāk būs ap saullēktu, jo tad arī ļoti aktīvi dzied visi mazie dziedātājputniņi. Vēl kā brīnišķīgu brīdi šajās pļavās viņa nosauca saulrietu, kad sākas "otrais piegājiens". Savukārt naktīs var dzirdēt pūces. "Principā pavasarī nekad tā pa īstam kluss nav," viņa piebilda.
Ķemeru Nacionālā parka Dabas centra vadītāja norādīja, ka dzīvnieku vērošana no skatu torņa, piemēram, ar binokli, dzīvniekam nekaitē. "Mēs arī aicinām cilvēkus pavasarī pieturēties pie torņiem, pie izveidotām takām, pie ceļiem, un mazāk doties tādās izzinošās ekspedīcijās šķērsām pa mežu," viņa sacīja, paskaidrojot –, tas tāpēc, ka pavasaris ir mazuļu laiks. Mazuļi ir visiem – putniem un citiem dzīvniekiem, un tas ir visjutīgākais laiks dabā, kad neapzināti var kādu iztraucēt,
jo ir vairākas pret cilvēku tuvumu jutīgas sugas, kurām pietiek ar vienu gājienu pārāk tuvu ligzdai nepareizā laikā, lai ligzdošanas sezona būtu beigusies pavisam.
