Zinta ekspedīcijā piedalās devīto reizi. Šogad viņa nogājusi vairāk nekā 60 kilometrus no Liepājas līdz galapunktam – Latvijas robežai ar Lietuvu.
"Šoka moments, kad tu izej, un tev liekas tīrs, bet tad, kad tu savāc, tad beigās ir tas skaitlis. Piemēram, šodien ledusskapja durvis jūras krastā. Kādā sakarā?!" neizpratni pauda Zinta.
Ekspedīcijas "Mana jūra" grupa, kurā bija arī bērni, rūpīgi lasīja atkritumus Liepājas pludmalē, bet tālāk devās Lietuvas robežas virzienā.
Ekspedīcijas dalībnieks Teodors no Rīgas: "Esmu iemācījies, ka vajadzētu vairāk šķirot atkritumus un vajadzētu vairāk pievērst uzmanību tiem atkritumiem, kas mētājas pludmalē."
Ilze no Liepājas: "Man likās, ka ir diezgan salīdzinoši tīrs. Bija kaut kādi virves striķīši, virves galiņi visvairāk, kas bija manā maisā."
Pārgājiena dalībnieki novērojuši, ka Liepājas piekrastes pludmalē joprojām var atrast daudz plastmasas salmiņu, pudeļu korķu un izsmēķu, kuru daudzums sešas reizes pārsniedz Eiropas Savienības uzstādītos vides mērķus. Bieži šis piesārņojums rodas no pludmales kafejnīcu nevērīgas rīcības, apstiprināja Vides izglītības fonda un programmas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme:
"Plastmasas salmiņi, kuriem vienkārši ir uzlikts maldinošs marķējums, ka viņi ir atkārtoti lietojami. Tas personāls, pat lepni smiedamies sejā, protams, saka patiesību – nekāda atpakaļ savākšana vai pārstrāde viņus neinteresē. Pēc tam mētājas tie salmiņu simti pludmalē 30 gadus."
Lielākais drauds jūras ekosistēmai ir mikroplastmasa, kas rodas, sadaloties plastmasas atkritumiem un nonākot barības ķēdē, skaidroja Ulme:
"Esam atraduši, teiksim, čipsu iepakojumus, kas, nezaudējuši krāsu un tekstūru, pludmales smiltīs ir saglabājušies no 2000. gadu sākuma."
Precīzi dati par pludmalē savākto atkritumu apjomu būs apkopoti aptuveni pēc nedēļas. Tālāk ar tiem iepazīstinās pašvaldības un valsts iestādes. Kampaņas "Mana jūra" ekspedīcija norisinās 11. gadu.
