Kā jau katru gadu, arī šogad Latvijas Nacionālajā dabas muzejā organizē rudens izstādi "Sēnes 2023". Tajā skatāmas muzeja darbinieku ievāktās sēnes dabā, sākot ar vispārzināmām – gailenēm, bērzlapēm un baravikām – līdz pat reti sastopamām vai aizsargājamām sēnēm.
Parasti cilvēkiem interesē, vai atrastā sēne ir ēdama vai neēdama, taču tikpat svarīgi ir iepazīt sēni tuvāk. "Galvenais ir izglītot cilvēkus un pievērst uzmanību sēnēm, lai mēs zinām, ka ne visas sēnes mums ir jāiedala obligāti: ēdamās, neēdamās, indīgās. Bet sēnes vienkārši ir interesantas un skaistas," sacīja muzeja botāniķe Egita Zviedre.
Viņa atklāja, ka izstādes rīkotāji dodas pēc sēnēm uz dažādām Latvijas vietām, kas ir ne pārāk tālu no Rīgas. Starp iecienītākajām ir meži pie Rīgas, Ķemeru un Tukuma apkārtnē, ap Gaujas Nacionālo parku un citviet.
Sākotnēji mežos vāc lielākoties visas sēnes, ko redz, pēc tam tās šķiro, no katras sugas atlasot labākās un skaistākās sēnes. Tādā veidā sagādā pēc iespējas interesantāku materiālu, lai apmeklētāji varētu pārliecināties par savām zināšanām un apgūtu galvenās pazīmes, pēc kurām noteikt līdzīgās sēņu sugas.
"Mēs mēģinām ievākt sēnes dažādās attīstības stadijās, jo
jaunas sēnes bieži vien izskatās pilnīgi savādāk nekā pieaugušas sēnes.
Un ir ļoti svarīgi, ka mēs spējam atpazīt sēnes dažādās stadijās. Cenšamies nevest no vienas sēņu sugas, piemēram, gailenēm ļoti, ļoti daudz. Mēs paņemam tikai tik, cik ir nepieciešams izstādei, un šādi mēs ņemam gan ēdamas, gan neēdamas, gan indīgas sēnes. Un gadās arī, ka mēs ievācam kādas aizsargājamas sēnes ar tādu domu, lai mēs varētu parādīt cilvēkiem, lai tad, kad viņi dodas mežā, lai viņi zinātu, ka tās sēnes ir aizsargājamas un tās nevajadzētu ņemt," pastāstīja Zviedre.
Eksponētās sēnes būs sakārtotas ērti uztveramās grupās – ēdamās, neēdamās, indīgās un aizsargājamās. Etiķetēs būs norādīts ne tikai sugas nosaukums un apraksts, bet ēdamajām sēnēm būs arī ieteicamais apstrādes veids.
Lai izstādes laikā izvairītos no sēņu bojāšanās, iespēju robežās katru dienu sēnes papildinās un mainīs.
"Par sēnēm ir ļoti liela interese," atklāja Zviedre. Tāpēc jau vairākus gadus cilvēki drīkst izstādē ierasties arī ar savām atrastajām sēnēm, jo nereti, tieši pateicoties apmeklētājiem, mikologu rokās nonāk vērtīgi un interesanti sēņu eksemplāri.
"Kad sākas sēņu laiks, mēs katru dienu sniedzam vairāk nekā 10 konsultācijas, un mēs esam ļoti ieinteresēti, lai cilvēki šīs sēnes iepazītu arvien vairāk. Ja cilvēks atnes savu sēni, viņš, visticamāk, nekavējoties varēs saņemt atbildi par šo sēni: kas tā ir par sēni, kas īpašs ir šai sēnei, un uzdot arī kādus jautājumus par šo sēni. Tā ir iespēja sarunāties ar speciālistu," norādīja muzeja botāniķe.
Sēnes var nest no jebkuras vietas – mežiem, pagrabiem, māju pagalmiem, parkiem, dārziem un citām vietām. Būtiski vien ir iegaumēt sēnes pazīmes, piemēram, tās smaržu vai krāsu.
"Lai varētu pateikt, kas tā ir par sēni, ir ļoti svarīgi paņemt visu [sēni], ne tikai cepurīti, bet visu izņemt laukā no substrāta. Svarīgi ir, lai cilvēks paskatās, kur viņš to sēni ievāc, jo daudzas sēņu sugas veido kopdzīvi ar konkrētiem kokiem. Un, ja mēs zinām, kādā vietā cilvēks ir ievācis, kas tas ir bijis par mežu, kādi koki tur auga, tad tas mums var palīdzēt saprast, kas tā ir par sēni," skaidroja Zviedre.
Tāpat sēņu izstādes ieejas biļete ietver arī Dabas muzeja izstādes "Gļotsēnes Latvijā – krāšņums no plazmodija līdz sporām" apmeklējumu. Tur gļotsēņu daudzveidību dažādās attīstības stadijās var iepazīt vairāk nekā 100 fotogrāfijās, kā arī ar lupu pētāmi gļotsēņu interesentu vākumi vairāk nekā 70 sugām.
Kā uzsvēra Zviedre, atšķirībā no tradicionālās sēņu izstādes, šāda vēl ne reizi Latvijā nav bijusi. "Lai arī tajā nosaukumā "gļotsēnes" ir minētas "sēnes", tās nav gluži sēnes, tie ir cita veida organismi, kas ir ļoti unikāli, interesanti un līdz šim Latvijā bija maz pētīti. Tad, ja jūs apskatīsiet šo izstādi un esat tādi regulāri mežā gājēji, es domāju, ka jūs atpazīsiet vienu otru gļotsēni, par kuru jūs nezinājāt, ka tā ir gļotsēne, bet būsiet mežā to redzējuši," piebilda muzeja speciāliste.
Abas izstādes Latvijas Nacionālajā dabas muzejā skatāmas līdz 17. septembrim.
