Lielākajā daļā Latvijas upju lašveidīgo zivju populācija un kvalitāte arvien samazinās vairāku faktoru dēļ. Klimatu pārmaiņu dēļ lašveidīgajiem upes kļūst par siltu, bet dzīvotnes aizaug, jo tajās lauksaimniecības un mežizstrādes dēļ ir pārāk daudz barības vielu.
Papildu izaicinājums migrējošajām zivīm vēl ir tikt garām roņiem, kas Baltijas jūrā ir ļoti savairojušies un kam arī garšo laši. Joprojām apdraudējums ir maluzvejnieki.
Saistībā ar šiem faktoriem ir svarīgs katrs lasis un taimiņš, kas ierodas uz nārstu, uzsvēra institūta "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups. Kā lielāko un labāko lašupi viņš izceļ Salacu, kurā stāvoklis ir viduvējs.
"Pārejās dabiskajās lašupēs, kas mums ir – Pēterupe, Saka, Bārta, Irbe un citas – stāvoklis ir ļoti bēdīgs. Ja mēs runājam par skaitļiem, ir aptuveni no 1% līdz 5% vai maksimums 10% no tā šo zivju daudzuma, kas tur varētu nārstot," turpināja eksperts. "Līdz ar to tie laši, kas ierodas uz nārstu, – katrs ir svarīgs, katru ir svarīgi nosargāt no slikti domājošiem pilsoņiem, no maluzvejniekiem, dodot lašiem iespēju nonārsot un pavairot savu populāciju."
Lašveidīgo nārsta laikā – oktobrī un novembrī – Valsts vides dienests jau ierasti lašupes pastiprināti uzrauga. Kopumā tās ir vairāk nekā 100 ūdenstilpes, kurās šajā laikā noteikti zivju ieguves ierobežojumi.
Kā stāstīja dienesta Zvejas kontroles departamenta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Jānis Lasmanis – pēdējos gados nelegālajai zvejai ir tendence būtiski samazināties. Piemēram, pērn pa diviem mēnešiem tika atrasti 100 nelegālo zvejas rīku, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā vēl iepriekšējos gados. Iemesli ir gan demogrāfiskā situācija, gan zvejas ieradumu maiņa, gan arī gana bargie sodi.
"Viens maluzvejnieks ir jau noķerts, un ir atrasti un izcelti 12 tīkli," stāstīja Lasmanis. "Noķertais maluzvejnieks tieši piekrastē veica nelegālo zveju. Sods viņam varētu būt 700 eiro, bet, ja lomā ir arī noķertas zivis, tad pārkāpējs maksā arī par nodarīto kaitējumu zivju resursiem, un tas var sasniegt līdz pat 715 eiro par vienu zivi."
Valsts vides dienests aicina arī sabiedrību būt vērīgiem un ziņot dienestam, ja nākas pamanīt iespējamu pārkāpumu. Tie, kuri grib noskaidrot, kurās upēs noteikts liegums, var izmantot interaktīvo karti aplikācijā manacope.lv.
