"Biežākās kļūdas – nepamatota slodze, nav nepārtraukti pieejams ūdens, dzīvniekam nav pieejama ēna," stāstīja dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.
Lai dzīvnieks nepārkarstu, tam jābūt pieejamai pastāvīgai ēnai un dzeramajam ūdenim, kā arī jāizvairās no liekas slodzes. Tas attiecas gan uz dzīvniekiem pagalmā, gan aplokā.
Pastaigā ar suni labāk doties agrās rīta vai vēlās vakara stundās, kad gaiss un asfalts nav uzkarsis. Piemēram, "Ulubelē", ja gaisa temperatūra ir virs 25 grādiem, suņus pastaigās neved. Ja nav iespējams suni staidzināt no rīta vai vakarā, tas jādara pa ielas ēnaino pusi.
"Jo katrs pats var izmēģināt novilkt sandali vai kurpi, uzkāpt uz sakarsēta asfalta un sajust, cik grādu ir asfaltam. Un nekādā gadījumā visi aktīvā sporta cienītāji – riteņbraucēji, skrējēji –, nelieciet, lūdzu, karstumā likt sunim skriet līdzi ritenim. Tas ir ļoti bīstami," brīdina Džonsone.
Ilga gulēšana, elsošana un apātija ir pazīmes, ka mīlulis var būt pārkarsis, un to nedrīkst ignorēt. Pie šādām pazīmēm ir vajadzīga ēna, ķepu mitrināšana, dzīvnieku var apklāt ar mitru drānu. Bet, ja dzīvniekam nepaliek labāk, jāvēršas pie veterinārārsta.
Ikviens var novietot lēzenus traukus ar ūdeni uz ielām un pagalmos. Tos izmantos suņi, kas iet pastaigās, putni, eži un citi.
"Ulubeles" vadītāja norādīja, ka karstums ir daudz bīstamāks nekā sals, bet Pārtikas un veterinārajā dienestā stāstīja, ka sūdzības par dzīvniekiem bīstamiem apstākļiem biežāk gan ir ziemā, nevis vasarā. Biežākās sūdzības vasarās ir par suņiem saulē pie ķēdes, atstātiem mašīnā un lauksaimniecības lopiem bez ēnas vai ūdens. Visbiežāk par to ziņo kaimiņi un garāmgājēji.
