Agrā rīta stundā vēl pirms saullēkta Latvijas Radio kopā ar Māri Kreicbergu devās uz vietu, kur satiekas Kurzeme ar Zemgali – Lietuvas pierobežā, kur tad arī sākas īsts piedzīvojums. Nakts melnumā, kaut arī pamalē jau jūtamas gaismas vēsmas, priekšā vairāku kilometru pārgājiens pa paugurainajiem laukiem. Kamēr vienā pusē aust saule, otrā dzirdama briežu baurošana.
Māris piemēroti ekipējies fotografēšanai no galvas līdz kājām, rokās cimdi, jo rīti jau dzestri – ir ap 0 grādiem un laukus klāj sarma, taču ir vēl kāds triks, īpaši apavi. Izrādās, tie ne tikai pasargā kājas no mitruma un aukstuma, bet ļauj arī klusi pārvietoties.
"Sērfotājiem domāti zābaciņi, ar tiem klusāk var iet – kā ar zeķēm," viņš skaidroja.
Galvenais, protams, ir teleobjektīvs, kas ļauj dzīvniekus netraucēti fotografēt no liela attāluma. Iekārta ir smaga, taču Māris jau pieradis. Viņš ir pārliecināts, ka ieraudzīsim briežu barus. Uzvedamies klusi un nemanāmi, lai dzīvniekus neiztraucētu.
Māris stāsta, ka staltbriežus riesta laikā sāk fotografēt septembrī, tad fotogrāfa rīti sākas jau ļoti agri.
"Pabeidzu visus bišu darbus, lai varētu nodoties pilnībā briežu baurim, baura sākumā sanāk celties trijos, tad ik pa nedēļai pa kādai pustundai vēlāk, citādi tumšs no rīta. Tagad 5:30, var arī sešos, bet tad cik ilgi grib kafiju dzert. Šorīt vēl bija ziemeļblāzma sanāca," viņš stāstīja.
Tagad briežu bauris jau tuvojas beigām. Māris gan novērojis, ka šis septembris briežiem bijis pārāk silts.
"Krietni par siltu, vajadzēja būt aukstākam. Ja būtu tāds septembris kā šorīt, tad būtu labākas bildes kādas vien var dabūt. Trijos no rīta bija + 17, kad es braucu uz bauri, tas nav normāli. Briedim vajag aukstumu, lai varētu normāli piedalīties baurī, tad viņi ir daudz vairāk bauro un ir agresīvāki," Māris skaidroja.
Viņa foto gaitām seko daudzi interesenti sociālajos tīklos. Fotogrāfam mirdz acis brīžos, kad dzīvnieks ir saskatāms vien termobinoklī kā balts objekts, tātad ir skaidrs, ka izdosies mirkli piefiksēt. Briežus riesta laikā viņš fotografē nu jau gandrīz desmit gadus. Gatavošanās un vietas izpēte dzīvnieku fotografēšanai ir ļoti būtiska, stāsta fotogrāfs.
"Nobildē vienu reizi, pēc tam otro reizi, trešo un sāc jau ragus iegaumēt lēnām, gadu no gada izdodas vienu un to pašu, tad var redzēt kā ragi mainās, paliek lielāki," viņš teica.
Prasīts, kādi ir galvenie knifi, lai bilde izdotos, fotogrāfs atbildēja, ka pirmkārt, jāiepazīst vieta, kur tu ej, jāzina katra taciņa, kur vari apiet ātrāk apkārt. Ja gribi tik klāt, jāzina, kur viņi atrodas, iet no lauka gulēt.
Bet pats svarīgākais ir vējš, vēja virziens, lai cilvēka smaku neaizož. Apģērbs neesot tik svarīgs, jo šie dzīvnieki tik labi neredz, taču vēl būtiski ir arī nekustēties.
"Man ir viens video, pirmo reizi izdevās beidzos nofilmēt mirkli, kad briedis aplec govi, es biju redzējis, bet nofilmēt vai nobildēt nebija izdevies, tuvu – 25 metru attālumā. Redzējām arī mammu šorīt, teliņš vēl oktobrī mammai mēģināja zīst pupu," aizrautīgi stāstīja fotogrāfs.
Piedzīvojam rudens putnu migrāciju, pāri laukiem lido zosu bari. Fotogrāfs teica, ka tagad rudenī var ieraudzīt lapsas, zaķus, arī meža cūkas. Māris secina, ka meža cūku ir kļuvis vairāk.
"Biežāk satieku, ja kādreiz pa gadu vispār neredzēju nevienu. Tad tagad baurī man Zvārdē bija viena vieta, katru rītu meža cūkas nāk. Tumsiņā, kad iet kaut kur mežā, tas bārs nāk pretī vai no muguras pašas pienāk klāt, pateicoties cūkām, var tikt tuvāk briedim, cūkas urkšķinās, rok zemi, tad pats ar var grabināties, izmantot situāciju," viņš skaidroja.
"Pirmais, kad sākas bauris, brieži nāk uz savu riesta vietu, jo katrs bullis nāk uz to pašu riesta vietu katru gadu. Iekārto savu vietu. Ja vajag, izcīna. Iztīra taciņas ar ragiem, izlauž kokus, lai viņam ir viegli pārvietoties, beigās ir tā kā parkā, viss ir iztīrīts," stāstīja Māris.
"Tad arī bauro pa dienu, pa nakti iet uz lauka, kur ir govis, tad sāk cīnīties par viņām. Ja ienāk kāds buļļa teritorijā, tad kaujas. Ja kaujas, tad gadās, ka kādu nodur ar ragiem, iet bojā, vai kādu savaino, turpināja fotogrāfs. "Šogad fotogrāfs redzējis divus tādus – vienam bija saplēsta aizmugurējā kāja, uz baura beigām otrs palika klibodams ar priekškāju."
Kaut arī Māra bildes apbrīno daudzi, viņš nav komercfotogrāfs, dziļākajā būtībā ne tikai briežu, bet arī citu dzīvnieku fotografēšana ir viņa lielā aizraušanās, dzīves veids.
"Pavasarī meklēju lapsu alas, kur ir, atrodu un uzlieku slēpni. Tad aptuveni pusotru mēnesis var bildēt mazos lapsēnus, kā viņi aug. Tad ir tuvu, galvenais ir uzlikt slēpni, lai lapsa pierod," atklāja Māris.
Mazo lapsēnu video ļoti patīk arī viņa sekotājiem sociālajos tīklos, taču vērot un piedzīvot briežu riesta laiku ir kas īpašs.
Vietā, kur Latvijas Radio devās kopā ar Māri, ir diezgan augstu virs jūras līmeņa. Tālumā var redzēt Lietuvu, miglas vāli iegūluši starp meža galotnēm. Bet Māris turpina celties agri no rītiem, lai viens dotos dabā un piedzīvotu neatkārtojamus mirkļus.
